Mana mīļā Miera iela

Detaļas

Autors Līga Pauliņa

Pirms kāda laiciņa pie manis viesojās draudzene. Es sagaidīju viņu pie Dailes teātra, un mēs pa Miera ielu devāmies līdz pat Lielajiem kapiem. Jau pusceļā draudzene, kas ilgāku laiku atpakaļ bija dzīvojusi Brīvības un Artilērijas ielu stūrī, sacīja: „Kādreiz te bija pilnīgs izmirums, bet tagad te ir tik mīlīgi!”

Jā, Miera iela tagad ir radošais kvartāls, kur notiek Vasarsvētku svinēšana, tirdziņi un daudzas citas jaukas lietas.

Visi zina, ka uz Miera ielas atrodas Dzemdību nams, kur ikdienas dzimst daudz jauku un mīļu bērniņu. Taču tikai tie, kam laimējies pēdējā laikā pastaigāt pa Miera ielu, zina, ka uz tās ir dzimušas arī ļoti daudzas jaukas un neparastas vietas. Blakus slavenajai vecmāmuļai Laimas fabrikai mums tagad ir gan stikla otrreizējās pārstrādes darbnīca, kurā no stikla taras tiek radīti gan dizaina priekšmeti, gan praktiskas lietas ikdienas vajadzībām, gan traki mierīga kafejnīca, kurā ar mierīgu sirdi gatavo patiešām labāko kafiju Rīgā, gan bārs, kur ir ar mīlestību gatavoti ēdieni, mājas vīns no Latvijas, mūzika, zaļu lapu miers un prieks visa mūžā garumā. Tālāk ejot, ir gan Kaukāza restorāns, gan vīna darināšanas darbnīca-veikals, gan vintage lietiņu veikals, tagad ir arī latviešu amatnieku veikaliņš, tējas namiņš, kura saimnieks pēc garšas spēj noteikt, kādu tēju jūs viņam esat atnesuši, bodīte, kur top latviešu dizains nelatviskā griezumā... un vēl, un vēl, un vēl. Mums ir pat augu viesnīca un sanatorija!

Labākais ir tas, ka ikvienai šai bodītei un vietiņai ir savs stāsts. Es ar prieku atbalstu ikvienu radošu un uzņēmīgu cilvēku, kas uzsāk savu biznesu. Bet, ja esmu patiesa, tad nekādu emociju jūru man neizsauc cilvēki, kuriem pieder apģērbu veikals, kurā tirgo no Ķīnas ievestas preces, kurām nav ne rakstura, ne paliekošas vērtības. Bet šeit – Miera ielā, viss ir citādi. Šeit ikvienā vietā jūs spēsiet sajust, ka cilvēki to radījuši nevis tāpēc, ka vajag, vai tāpēc, ka jāpelna lielais miljons, bet tāpēc, ka gribās. Tāpēc, ka „sirds tā guļ”. Katra vietiņa ir piepildīts sapnis, un, ienākot tajā, to var sajust – ar īpašo attieksmi, ar īpašo noskaņu, kas valda. Un katru reizi mēs esam šī sapņa daļa.

Rīga 2014 sagatavotajā bukletā par Rīgas radošajiem kvartāliem (ar bukletu var iepazīties mājas lapā) varam lasīt: „Par kvartāla iemītnieku neformālo sadarbību vēsta ne tikai regulāras sanāksmes un interneta kanālu apdzīvošana, bet arī vienotie nākotnes plāni un katru ceturtdienu notiekošā Miera ielas laimīgā stunda, kuras ietvaros apmeklētājiem sagatavoti īpaši piedāvājumi. Kultūras ministrijas iecere izveidot daudzfunkcionālu inovāciju kompleksu bijušajā Tabakas fabrikā varētu hobiju veikalu līdzsvarotību papildināt ar avantūristisku uzņēmēju un mākslinieku dzirkstošajām idejām. Kamēr tas nav noticis, Miera ielas saticīgā ģimene mierīgi aug un pie sevis aicina gan apmeklētājus, gan jaunus kaimiņus.”

Diemžēl Miera ielas ģimene pēdējā laikā pa vienam sāk apglabāt savus ģimenes locekļus, draugus un kaimiņus. Parādās tukšas telpas, skumji logi, klusums...

Sarunā ar vienas bodītes saimnieci (kura arī pēc mēneša jau būs prom) atklājās, ka attīstoties kvartālam, namu īpašnieki paaugstina īres maksas – vienreiz, otrreiz. Un kad pienāk trešā reize, tad šādas vietas, kas ir nevis biznesa, bet dvēseles projekti, ir spiestas atbrīvot vietu. Bet kam?

Būs ļoti skumji, ja arī mana mīļā Miera iela pārvērtīsies par ātro uzkodu ēstuvju un ātrās iepirkšanās tirgotavu ielu.

Es pagaidām nezinu, kā glābt savu ielu, bet es aicinu ikvienu, kamēr tā vēl ir tāda, kāda tā ir šobrīd – ar savu stilu, šarmu un auru, pastaigāties pa to – nobaudīt kādu dzērienu, apēst tikko no krāsns izņemtu sviesta kruasānu, nopirkt kādu rokām darinātu lietiņu un sajust – tas viss ir priekš jums, un cilvēki jums to sniedz no sirds un ar prieku!

Atbalstīsim tos, kas nav pametuši Latviju, bet savu sirdslietu uzsākuši šeit!