Kā iemācīt bērnam personīgās drošības noteikumus. 1. Recepte
- Detaļas
- Autors Pēc interneta materiāliem
Katrs no vecākiem zina, ka lai cik ilgi vadātu savu mazuli pie rociņas, agri vai vēlu pienāks tas brīdis, kad viņam nāksies bez vecākiem, vienam pašam nākt no skolas, vienam pašam palikt mājās.
Protams, līdz tam laikam viņam būtu jāapgūst elementāras drošības iemaņas.
Ja jūs pajautāsiet savam bērnam: „Ko tu darīsi, ja pie durvīm klauvēs, bet tu būsi viens pats mājās? Ja nepazīstams cilvēks piedāvās pavizināt tevi ar mašīnu? Piedāvās paglaudīt savu suni un pēc tam piedāvās ar to paspēlēties un pastaigāties?” Droši vien bērns sniegs pareizu atbildi.
Bet! Starp vārdiem un darbiem ir liela atšķirība. Teoriju viņš var lieliski zināt, bet praksē neizmantot savas zināšanas. Tā jau ir iekārtota bērna galva, kad parādās kaut kas jauns, interesants, neparasts, ziņkāre var uzveikt saprātu.
Palūdziet kādu paziņu, kā balsi bērns nepazīst, piezvanīt jums uz mājām un sākt ar bērnu sarunu. Jūs izbrīnīsieties, bet bērns paziņos adresi un to, kad vecāki būs mājās no darba... Bet jūs taču brīdinājāt par to, ka jāuzmanās.
Lai arī ko jūs bērnam mācītu, ar vārdiem vien nepietiek!
Ir jābūt citai mācīšanas taktikai. Jebkurus drošības noteikumus vajag ne tikai paziņot, bet, un tas ir pats galvenais – nostiprināt, ieviest sadzīves praksē. Tiem ir tik cieši jāiesēžas galvā, lai vajadzīgajā brīdī nostrādātu automātiski, burtiski refleksu līmenī!
Kā to var panākt?
- Recepte. Izanalizējam pasaku varoņu rīcību.
Kad jūs stāstāt mazulim pasaku, piemēram, par Rausi, neuzkrītoši komentējiet galvenā varoņa rīcību: “Ai, Rausi, kādēl tu aizmuki no mājām...”. Tādi īsi iestarpinājumi koncentrē bērna uzmanību uz to, kas var notikt, ja ...
Protams, var izmantot ne tikai pasakas. Vienmēr, kad bērns sastopas (pasakā vai dzīvē) ar negaidītu vai viņam bīstamu situāciju, lieciet akcentu uz to, kur slēpjas draudi un kā no tiem var izvairīties.
