Māte – tas ir Dieva vārds

Mazu bērnu mutēs un sirdīs.

Viljams Tekerijs

Es apmeklēju bērnu dārzu, kuram bija burvīgs nosaukums „Jautrībiņa” («Веселинка»). Nevaru pateikt, ka visi bērni šajā dārziņā atbilda šim nosaukumam, bet auklīte man bija patiešām burvīga: jauna, vien gadi 25 Skaista, labsirdīga un viņa ļoti labi smaržoja. Vēl – viņa ļoti saudzīgi pret mani izturējās.

Vai esat kādreiz padomājuši, kādēļ vienādos apstākļos un ar līdzīgām dotībām vieni cilvēki sasniedz daudz, dzīvo interesantu, piesātinātu dzīvi, bet citi – meklē sociālo dienestu palīdzību un vada nožēlojami vienmuļas dienas? 

 Čaikovskis...

«Apburtā princese»...

Operas teātris...

Laikam katram šie vārdi izsauks savu īpašo asociāciju, ko izsauc saskarsme ar skaisto.

Šis raksts nav domāts visiem.

Es to rakstu tikai tiem, kas patiešām aizdomājas par savu bērnu nākotni. Kādu Jūs redzat savu bērnu pāc 10-20 gadiem?

1. Negaidi, ka tavs bērns būs tāds, kā tu vai tāds, kā tu vēlies, lai viņš kļūtu. Palīdzi viņam kļūt nevis par tevi, bet pašam par sevi.

2. Nepieprasi no bērna samaksu par visu, ko esi viņa labā darījis. Tu viņam dāvāji dzīvību, kā tad lai viņš tev pateicas?

Kurš jūsu bērnībā bija galvenais? Mamma? Tētis? Vecmamma? Vectēvs?

Varbūt tie bija brālis, māsa vai tante?

Jebkurš bērns izvēlas sev „autoritāti” – to cilvēku, pēc kura viņš orientējas un nosaka savu  pasaules uzskatu: to, kas ir „pareizi un nepareizi”.