.

Anekdotes

005 givotnie 47- Gogi! Tu tauri spēlē?

 - Nē.

 - Bet tavs brālis?

 - Jā.

 - Kas jā?

 - Arī nespēlē!

-----------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
- Peterīt, ko mēs iegūstam no zosīm?

 - Olas.

 - Pēterīt, nu tomēr, padomā, kāds mums labums no zosīm?

 - Olas.

 - Nu labi. Uz kā tu guli?

 - Uz grīdas.

 - Bet zem galvas ko liec?

 - Vectēva zābaku.

 - Labi, ķersimies tai lietai klāt no citas puses. Uz kā guļ tavs tētis?

 - Uz mammas.

 - Bet, ja mammas nav mājās?

 - Uz kaimiņienes.

 - Bet, ja kaimiņienes nav mājās?

 - Tad arī tēva nav mājās.

 - Labi, mēģināsim vēlreiz. Uz kā guļ tavs vectētiņš??

 - Uz gultas.

 - Un ko liek zem galvas?

 - Spilvenu.

 - Ja iesit pa spilvenu, kas parādīsies?

 - Blaktis.

 - Bet, ja stipri iesitīs?

 - Daudz blakšu.

 - Bet, ja paņem nazi un uzšķērž spilvenu, kas būs?

 - Pa tauri no vectētiņa.

 - Nu labi, dabūsi pa tauri no vectētiņa, kas vēl paliks?

 - Spalvas.

 - Ufffff!!! Nu tad ko mēs iegūstam no zosīm?

 - Olas.

------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- 

 Bērnudārzā bērni pēkšņi sākuši lietot "mātes vārdus", par ko audzinātāja ziņo bērnudārza direktoram.

 Direktors atbild:

 - Te vakar divi kareivji bija atnākuši elektroinstalāciju labot, pajautājiet viņiem....

 Atnāk tie abi "kareivji" un stāsta:

 - Nu nekā tāda nebija, vienkārši ierindnieks Ivanovs lodēja vadus, bet es kāpnes pieturēju. Nu un pēc tam es viņam tā mierīgi saku:

 "Paklau, draugs, vai tad tu nepavisam nemani, ka tavam cīņubiedram karsta alva pil aiz krāgas?"

 

Dārgais Ziemassvētku Vecīti!

 Tā laikam Tev nav pierasta lieta, saņemt vēstules šādā dienā, divdesmit sestajā februārī, bet es gribētu noskaidrot kādu domstarpību, kas radusies mūsu starpā.

 Pagājušā gada beigās es Tev uzrakstīju vēstuli, kurā palūdzu no tevis velosipēdu, elektrisko dzelzceļu, skrituļslidu pāri un futbolista formu. Visu gadu es mācījos kā vājprātīgs, un man bija labākās atzīmes ne tikai klasē, bet arī visā skolā.

 Goda vārds, neviens neuzvedās tik labi kā es ar vecākiem, brāļiem un draugiem. Es pastāvīgi skrēju uz veikalu un pat divas reizes palīdzēju večiņai pāriet pāri ielai. Nav palicis neviens labs darbs, ko es nebūtu izdarījis.

 Un kāda velna pēc tu atnesi man šito debilo krūzīti, idiotisko svilpīti un to pretīgo atbaidošo zeķu pāri? Ko tu, āpsi, vispār esi no sevis iedomājies, šādi liekot man visu gadu uzvesties un atstājot visu šo mēslu čupu zem eglītes? Un it kā ņirgājoties, tu atnesi tā-ā-ā-ā-ādu dāvanu kaudzi tam kretīnam, kas dzīvo kaimiņu mājā, ka viņš ar tām visām pat pa durvīm nevarēja ieiet?

 Tā ka nemaz neiedomājies nākošgad bāzt savu resno smirdīgo pakaļu man pie loga! Es tevi turpat uz vietas izdrāzīšu, es ar akmeņiem nomētāšu tavus apdi**ušos briežus tā, ka viņi aizbēgs no tevis, un tev kājām nāksies iet atpakaļ uz savu nedataisīto Ziemeļpolu, apmēram tāpat kā man, tādēļ ka tu man neuzdāvināji to nolādēto velosipēdu!

 Ej d***t, Ziemassvētku vecīt!

 šogad tu tiešām uzzināsi, cik es slikts varu būt, tu, resnais, taukainais, smirdīgais briežu drātētājs!

 Vienmēr tavs,

 Jānītis.

 

Cirka izrāde. Starp priekšnesumiem konferansjē izziņo:

 - Tūlīt uzstāsies puisītis ar fenomenālu atmiņu un izdzers jūsu priekšā spaini ūdens!

 Izskrien mazītiņš puisītis un izdzer spaini ūdens.

 Tas pats atkārtojas vēl divas reizes cirka izrādes starplaikos, un katrreiz puisītis izdzer spaini ūdens.

 Līdz ceturtajā reizē konferansjē paziņo:

-          Un tagad puisītis ar fenomenālo atmiņu apčurās visus pirmajā rindā sēdošos! Hei, kur jūs mūkat? Es atgādinu, puisītim ir FENOMENĀLA atmiņa!!!

 

Bērniņam nenāk miegs. Mamma sāk šim priekšā lasīt pasaciņu. Paiet pusstunda, stunda, bet mazais kā neguļ tā neguļ. Mamma nu sāk skaitīt dzejolīšus, jau pavisam nomocījusies, bērns aizvien neguļ. Mamma jau no dusmām trīcošā balsī sāk dziedāt šūpuļdziesmiņas, dzied, dzied, te pēkšņi mazais, tāds pusaizmidzis, vēršas pie māmiņas:

 "Māmiņ, māmiņ, varbūt pietiek trokšņot, man ļoti gulēt gribas."

 

Nūdistu pludmalē pastaigājas mamma ar savu mazo dēliņu.

 Dēliņš mammai saka:

 - Mammu, es redzēju tanti, kurai ir lielāki ciči kā Tev!

 Mamma:

 - Jo lielāki ciči , jo tante dumāka!

 Dēliņš:

 - Bet tur bija viens onkulis, kuram bija lielāks gailītis kā tētim!

 Mamma:

 - Jo lielāks gailītis, jo onkulis dumāks.

 Pēc brīža dēlēns, izskrējies pa pludmali, pieskrien pie mammas un saka:

-          Zini, mammu, tētis runā ar vienu ļoti, ļoti dumju tanti un jo viņš vairāk runā, jo dumjāks pats paliek!

 

 

Zvans ātrajiem:

 "Palīdziet, mans mazais dēlēns apēda sievas pretapaugļošanās tabletes."

 - Tūdaļ brauksim!

 Pēc minūtes tas pats vīrietis zvana atkal: "Viss kārtībā, varat nebraukt. Sieva atrada citas pretapaugļošanās tabletes."

 

 

Tēvs stāsta piecgadīgajam dēlēnam:

 - Stārķis tev mazu brālīti atnesa...

 - Zini, tēt, es tevi nesaprotu. Apkārt tik daudz skaistu sieviešu, kāpēc tu ar stārķiem pinies?

 

 

Smilšu kastē sēž puisēns un raud. Pie viņa pienāk onkulītis un jautā:

 - Nu ko tu, tāds liels puika, raudi?

 - Ej uz poda, vecais!

 - Vai, tāds mazs un šitā lamājies?!

 - Nu tevi ne velna nesapratīsi - te tu saki liels, te – mazs !

 

Jauns skolotājs, ienākot klasē, atklāj, ka vienu no skolniekiem pārējie kaitina un apsaukā par Moišu-idiotu. Starpbrīdī viņš pajautā zēniem, kādēļ viņi tā rīkojas.

 - Bet viņš tiešām ir idiots, skolotāja kungs! Ja viņam iedod lielo piecu šekeļu monētu un mazo 10 šekeļu monētu, viņš izvēlas 5 šekeļu monētu, jo tā ir lielāka. Lūk, skatieties...

 Puisēns izvelk no kabatas 2 monētas un piedāvā Moišem izvēlēties.

 Tas, kā jau parasti izvēlas "piecīti".

 Skolotājs pārsteigumā jautā:

 - Moiše, kādēļ tu izvēlējies 5 šekeļus nevis 10???

 - Tādēļ ka monēta ir lielāka!

 Pēc stundām skolotājs atkal pienāk pie Moišes.

 - Vai tiešām tu nesaproti, ka 5 šekeļu monēta lielāka tikai pēc izmēriem, bet par 10 šekeļiem var nopirkt daudz vairāk!?

 - Protams, saprotu, skolotāja kungs...

 - Tad kādēļ tu vienmēr izvēlies "piecīti" ?

 - Ja es paņemšu 10 šekeļus, viņi pārstās man dot naudu!

 

Ieraudzījis divus suņus pārojamies, mazais Jānītis aizelsdamies cenšas to izskaidrot vecmāmiņai, bet tā viņu pārtrauc:

-          Ko tu, Jānīt, te skandini tās "Zīlītes"seksgudrības, tas lielais suns vienkārši stumj to mazo suni uz mājām.

 

- Dakter, es vēlos dzemdēt bērnu, bet mans vīrs to nevēlas! Ko darīt?!

 - Dzemdējiet! Bet viņš lai nedzemdē!

 

Bioloģijas stundā, Jānītis nepacietīgi ceļ roku:

 - Skolotāj, tētis teica, ka mēs esam cēlušies no pērtiķiem.

 - Paklusē, Bērziņ, tavas dzimtas vēsture mani neinteresē.

 

Māte jautā Jānītim:

 - Uz plaukta pieliekamajā stāvēja 2 tortes gabaliņi. Tagad tur palicis tikai viens. Vai vari man to paskaidrot?

 - Protams. Bija tumšs un es otru gabalu nepamanīju.

 

Mazais Jānītis saka tētim:

 - No vēstules, ko uzrakstīju Salatētim, gribu izsvītrot ar pulti vadāmo mašīnu un tās vietā ierakstīt riteni.

 - Tad Tu vairs negribi ar pulti vadāmo mašīnu?, jautā tēvs.

 - Nē, gribu, bet tieši tādu jau atradu Tavā skapī, tāpēc, lai Salatētis atnes riteni, man divas mašīnas nav vajadzīgas..., atbild Jānītis.

 

 

Zvana telefons, klausuli paceļ meitenīte:

 - Hallo!

 - Ir tētis mājās?

 - Jā ir. - Čukstus atbild meitenīte.

 - Nu tad pasauc.

 - Nevaru, viņš ir ļoti aizņemts.

 - Nu tad pasauc mammu.

 - Nevaru, viņa arī ir ļoti aizņemta.

 - Vai kāds cits pieaugušais ir mājās.

 - Jā, ir policista kungs.

 - Nu tad pasauc policista kungu.

 - Nē, nevaru, viņš un arī ugunsdzēsēja kungs ir ļoti aizņemts.

 - Ko tad viņi visi dara, ka ir tik ļoti aizņemti?

 - Meklē mani...., nočukst meitenīte.

 

 

Mūsdienu jaunatne tik spocīgi ģērbjas, ka riebjas pat skatīties. Piemēram, šis zēns līdzinās putnubiedēklim.

 - Tā ir mana meita.

 - Atvainojiet! Es nezināju, ka esat viņas tēvs.

 - Ne, es esmu viņas māte!

 

Skolotāja aizved bērnus ekskursijā uz būvlaukumu. Ekskursijas laikā notiek starpgadījums - pa logu izkrīt strādnieks un nositas.

 Visi atgriežas atpakaļ skolā un skolotāja nolemj, ka vajadzētu šo atgadījumu izrunāt.

 S: Nu kā jūs, bērni, domājat, kādēļ celtnieks nokrita?

 Maša ceļ roku: Es domāju, ka viņš neievēroja drošības noteikumus un tādēļ arī nokrita.

 S: Malacis, Maša! Nu un tu Petja?

 P: Pēc manām domām, onka bija piedzēries, paslīdēja kāja un bams - lejā...

 S: Nu arī var būt... Un ko tu teiksi Vovočka?

 V: Tas onkulis lamājās uz manu mammu.

 S: Kā tā? Un ko viņš teica?

 V: ...puisīt, bļ@#, ka tavu māti - BEIDZ ŠŪPOT KĀPNES!!!

 

 

Jānītis prasa vectētiņam:

 - Vectētiņ, kad tev bija visgrūtākais laiks mūžā?

 - Mazdēliņ, tas bija tad, kad man zobi nāca.

 - Vectētiņ, un tu atceries tos laikus, kad tev nāca zobi?

 - Nē, mazdēliņ, tas bija pagājušajā nedēļā, kad es noriju savas protēzes.

 

Bookmark and Share
Top.LV