Olektgari vīriņi

Detaļas

Autors Inga Cironoka

Kad liek mācīties vēl labāk, kļūst nervozs un atsakās mācīties vispār, atbild, ka skolotāja esot teikusi: “Ja nevar iemācīties no galvas, var iemācīties izteiksmīgi lasīt,”, ka  arī draugi nevarot iemācīties u.tml. Ir saprotams mammas satraukums, jo bērns skolā ir sekmīgs, vecākiem rūp bērna izglītība un nākotne, un viņi saprot, ka zems novērtējums skolā necels viņa pašapziņu un ticību sev.

Neliela atkāpe: lūk, fragments no mācību programmā iekļautā dzejoļa.

 …Olektgari vīriņi, 

Sprīdi gari uzači,
Baltu tāšu micītes,
Brūnu sūnu biksītes.
Divi pulkos stājas;
Ņirb pa gaisu kājas.
Sniega vāli veļas,
Skanšu kalni ceļas…

Te rupja balss no meža malas sauc:
  „Tas tak par daudz!
Vai tā jūs man(im) kāršat spilviņas?
  Un tinat tāstiņas ?
  Un gaiņājat no mājām žagatas?...
  Tik blēņas jums un niekošanās rūp, -
  Tūlīt uz Lāču purvu lasīt lāčsūnas!”

Nezinu, vai jūs, cienījamo lasītāj, atceraties šo klasisko V. Plūdoņa bērnu dzejolīti, bet es ļoti labi atceros, kā skolas laikā tieši uz Jaungada svētkiem mēs, toreiz 2-3 klases skolēni, gatavojām “Rūķīšu un meža veča” uzvedumu.  Atceros, ka skolotāja paskaidroja, ka ir darbojošās personas: Meža vecis un daudzi rūķīši. Es, kā reizi biju rūķīšu pulkā. Saģērbušies, cik nu vien atbilstoši lomām varējām (vecāki, nu ļoti centās pagatavot vai savākt “baltu tāšu micītes, brūnu sūnu biksītes”), ar trīcošu sirdi gaidījām savu iznācienu. Biju laimīga, jo mana kā rūķīša loma bija vien mest no papīra gatavotas “sniega pikas”.

Šis skaistais, draiskais V. Plūdoņa dzejolis skolu mācību programmās ir daudzus gadus, un, domājams, neviena paaudze nav pabeigusi skolu, to nemācījusies.

Viss būtu labi: dzejolis ir skaists, situācija (pikošnās mežā) – saprotama un aktuāla bērniem, autors – atzīts klasiķis, un pie tam viens no labākajiem bērnu dzejoļu autoriem latviešu literatūrā. Taču rodas jautājums, kāpēc bērniem ir tik grūti iemācīties šo dzejoli (un ne tikai šo) no galvas? Nezin kāpēc ar rindiņām:   “Te rupja balss no meža malas sauc:
                               „Tas tak par daudz!...”

Viss ir kārtībā, bet jau ar nākamajām – tīrā bēda!

Mīļie vecāki. Vai jūs kādreiz esat padomājuši, ko nozīmē “kāršt spilviņas” un “tinat tāstiņas”, un kas tie tādi “olektgari vīriņi”  un “sprīdi gari uzači”?

Atzīšos, ka arī es, strādādama daudzus gadus par latviešu valodas skolotāju cittautiešiem, līdz pat šim brīdim biju pārliecināta, ka “spilviņas” ir tās pašas “spalviņas”, tikai senākā formā.

Nē, palūkojusies vārdnīcā, sev par pārsteigumu atradu šo: “spilva – purva augs ar stāvu, gludu stublāju, šaurām lapām …” (pilnu skaidrojumu var atrast vārdnīcā) bet “kārst - apstrādāt (vilnu, kokvilnu u. tml.) ar kārstuvi vai īpašu mašīnu, lai izlīdzinātu šķiedru un attīrītu (to) no piemaisījumiem”.  Tagad es sapratu, ka “kārst spilviņas” nozīmē darīt kaut ko līdzīgu tam, kā ar “kombainu” lasa mellenes.

Sakiet, kā lai bērns 10 gadu vecumā, izaudzis ar Disneja multfilmām, tāds, kurš pārzina datoru labāk par saviem vecākiem, nemaz nerunājot par vecvecākiem, var zināt, kas ir spilva? Un kas ir olektgarš (viņi zina “Olē, olē, olē, olē… Latvija, uzvara!!) ? Cik tas ir – “sprīdi garš”? Un kas ir “skanšu kalni”  (“Skanste – lauka nocietinājums, ko parasti veidoja zemes uzbērumi un grāvji slēgtā četrstūrī.”)

Nemocīšu vairs Jūs ar filoloģiskām pārdomām, gribu pateikt vien to, ka mehāniska nesaprotamu vārdu atkārtošana – vēl nebūt nav izglītības iegūšana. Mācoties jebkuru vielu, ir jāsaprot saturs, bet saturu var saprast, vien saprotot vārdu nozīmes. Nākamreiz, kad jūsu bērnam būs grūtības saprast kādu mācību vielu, pamēginiet vienkārši pajautāt viņam, ko nozīmē atsevišķi vārdi tajā tekstā, kuru viņš lasa. Galvoju, Jūs uzzināsiet daudz jauna!

Liekas, vienkārša atziņa, taču tik bieži cilvēki nevērīgi attiecas pret vārdu nozīmi, domājot: “Gan jau es no konteksta sapratīšu” vai “galvenais ir saprast būtību,” vai kaut ko tamlīdzīgu. Ir noskaidrots, ka tieši nesaprasts vārds ir vissvarīgākais šķērslis mācībās. Šī atziņa tiek sekmīgi praktizēta Praktiski pielietojamās izglītības mācību iestādēs ļoti daudzās pasaules valstīs, palīdzot bērniem iegūt patiesi kvalitatīvu izglītību, iegūstot apzinātas zināšanas, kuras var pielietot dzīvē.

Būsim patiesi riecīgi, ja Jums šī informācija noderēs, un labprāt saņemsim Jūsu stāstus par to, kā Jūs un Jūsu bērni atklāja vārda spēku un burvību. Rakstiet mums uz Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. .

Ar cieņu,

Inga Cironoka

Mācību centra Study For Life direktore.