.

Cik patīkami būtu dažkārt kļūdīties attiecībā uz cilvēkiem. Sērija „Sistēmisks bizness: personāla loma”

darbs sistemaGandrīz katrā uzņēmumā, kurš vēl nav pārgājis no „manuālās vadības” uz sistēmisko, strādā „neaizvietojami darbinieki”. Kā likums, tie ir cilvēki, kuri ir bijuši kopā ar dibinātāju „no paša sākuma”, un kuriem viņš uzticas tikpat kā sev pašam. Tieši šie darbinieki kontrolē ražošanas un pārdošanas jomas, kurās nav caurspīdīga uzskaite. Tieši šīs uzticības personas dalās neuzskaitītajā peļņā ar īpašnieku.

Tā notiek tādēļ, ka pat ļoti godīgam cilvēkam nekontrolētu naudas līdzekļu vai materiālo labumu pieejamība ir pārāk liels vilinājums, bet senie nopelni – pārāk labs attaisnojums ne jau zādzībai, bet - godīgam sadalījumam. Viņi taču nezog, viņi vienkārši paņem savu, to, ar ko īpašnieks vienkārši ir aizmirsis ar viņiem dalīties.

Noteiktas zināšanas par cilvēkiem, kas noslīpētas neskaitāmos konsultāciju projektos, kā arī saprašana par to, ka zem cilvēciskajām emocijām un reakcijām slēpjas pilnīgi noteikti mērķi un vēlmes, ļauj mums gandrīz nekļūdīgi izskaitļot „slepenos līdzīpašniekus” teju vai katrā uzņēmumā.

Laikam gan vissmagākais pārbaudījums īpašniekam ir vilšanās cilvēkos. Nodevību ir ļoti grūti saprast un pieņemt. Tādēļ lielākā daļa īpašnieku netic mūsu vārdiem un lūdz uzrādīt mūsu secinājumu pierādījumus. Lai cik skumji tas nebūtu, katru reizi, kad runa ir par pierādījumiem, mums vajag vien nedaudz iedziļināties īpašniekam uzrādītajā atskaitē, salīdzināt galvenos finanšu rādītājus, kā arī izanalizēt šo datu ieguves avotus, - un visi iepriekšējie secinājumi apstiprinās.

Mēs esam ļoti sociāli cilvēki, un tas, ar ko mums nākas saskarties, mūs nebūt nepriecē. Tā gribas kaut reizēm kļūdīties cilvēkos... Tomēr mūsu mērķis ir palīdzēt radīt nenogremdējamus uzņēmumus tiem, uz kuru pleciem turas mūsdienu sabiedrība, tiem, kas rada darba vietas, ražo preces un sniedz pakalpojumus. Tādēļ, īpaši nejūtot žēlastību pret „slepenajiem līdzīpašniekiem”, kuri sagrauj uzņēmumu no iekšpuses, mēs palīdzam īpašniekiem atklāt šādus cilvēkus uzņēmumā. 

„Slepeno īpašnieku” var atklāt pēc daudzām pazīmēm. Tomēr, laikam, pati galvenā no tām, kuru turklāt ir ļoti viegli saskatīt, ir uzmācīga vēlme parunāt par uzticēšanos. Uzdodot uzticīgajam darbiniekam pāris jautājumu attiecībā uz atskaitē uzrādītajiem skaitļiem, vai arī mēģinot noskaidrot, kā šie skaitļi ir iegūti, īpašnieks kā atbildi var saņemt garu runu, kuras būtība ir šāda: „mums ir jāstrādā uz uzticēšanās pamata, daudzu kopīgas sadarbības gadu laikā viņš nav paņēmis lieku kapeiku”. Šajā brīdī īpašniekam būtu jāapzinās, ka viņš par to nemaz nav jautājis. Tas izskatās ļoti dīvaini, tā it kā kāds, pienākot pie lielveikala kases, sāktu izgriezt kabatas un stāstīt par savu godīgumu un arī par to, ka viņš nekad lielveikalos nav zadzis. Tas nozīmē, ka jūs esat trāpījis acītē. Jūsu priekšā ir „slepenais līdzīpašnieks”. Nē, protams, viņš nav slikts cilvēks. Tikai viņā klātbūtne jūsu uzņēmumā ir visai nevēlama, jo nav ko tur staigāt riņķī un apkārt, viņš ar jums dalās, bet arī apzog jūsu uzņēmumu. Viņš sev apkārt arī rada daudz haosa, cenšoties aizslaucīt savu grēka darbu pēdas. Kas ir visskumjākais, viņu nav iespējams pāraudzināt.

Sistēmisks bizness iekļauj skaidru organizējošu struktūru, kas iedala visu darbu šauri specializētās funkcijās, līdzekļu uzkrāšanas sistēmu, uzņēmuma know-how tehnoloģijas saglabāšanu un nodošanu, kā arī caurspīdīgu uzskaites sistēmu. Šīs ir pamatlietas uzņēmuma pārejai uz jaunu attīstības spirāles pakāpi. Vienlaicīgi tieši tās reizi pa visām reizēm novērš atkarību no „neaizvietojamiem darbiniekiem”. Kā rāda prakse, „neaizvietojamie cilvēki”, negribot šķirties no „slepenā līdzīpašnieka statusa” un pazaudēt savu „šeftmaņa” statusu, centīsies likt sprunguļus riteņos jebkuriem centieniem ieviest skaidrību uzskaites sistēmā. Tādēļ vienīgais veids, kā tikt ar viņiem galā, ir aizvākt viņus projām no uzņēmuma. Bez tā sistēmisku biznesu izveidot nebūs iespējams.

 

            Marats Said-Galijevs un Jevgenijs Sotņkovs

Bookmark and Share
Top.LV