.

Par negatīvu depozīta likmi

RTU docents Konstantins Kozlovskis

Finanšu tirgus eksperts,

Kompānija TeleTrade Europe

www.teletrade-dj.lv

 

2014. gada 5. jūnijā Eiropas centrālā banka, apmēram 14.45 pēc Latvijas laika, paziņoja, ka tā samazina visas procentu likmes, tajā skaitā, depozīta likme tika samazināta no 0% līdz negatīvai vērtībai -0.10%. Tāda informācija izsauca ažiotāžu un pat paniku to cilvēku vidū, kuri nepārzina finanšu tirgus. Ko tad nozīmē šāda procentu likme un kā tā ir saistīta ar ekonomikas subjektiem, t.i. ar iedzīvotājiem un Eiropas, tajā skaitā arī Latvijas, ne banku biznesu, neiedziļinoties makroekonomisko procesu un naudas masas regulēšanas detaļās un grūtībās?  

Depozīta procentu likme, kuru regulē ECB, nozīmē depozītu, kurus komercbankas veido centrālo banku kontos, procentu likmi. Jā, komercbankas var ne tikai ņemt kredītu no centrālās bankas, bet arī noguldīt brīvos līdzekļus depozītā tajā pašā centrālajā bankā. Jo komercbankām ir augstāka depozīta procentu likme, jo vairāk tās būs ieinteresētas turēt savus līdzekļus centrālajā bankā. Kādēļ komercbanka nogulda savus līdzekļus depozītā, nevis kreditē iedzīvotājus un biznesu? Tirgus ekonomikas nosacījumos, neviens nevar likt komercbankām kreditēt iedzīvotājus un biznesu. Centrālā banka var izveidot komfortablus nosacījumus komercbankām, lai tās kreditētu iedzīvotājus un biznesu caur no centrālajām bankām paņemto kredītu pārpārdošanu (protams, jau par citu cenu). Ja riski ir pārāk augsti, tad, neatkarīgi no centrālās bankas politikas, komercbankas nenodarbosies ar ekonomikas kreditēšanu. Piemēram, speciālisti ASV uzskata, ka pārāk mīksto ASV FRS monetāro politiku komercbankas izmanto nevis lai kreditētu ekonomiku, bet, lai uzpūstu spekulatīvus burbuļus finanšu tirgos. Cits piemērs – šobrīd Latvijā komercbankas ir ļoti piesardzīgas kreditēšanā, bet vēl 2006.-2008. gadā kredīti tika piešķirti pa labi un pa kreisi. Tādēļ līdz jūnija mēnesim komercbankas varēja mierīgi glabāt savus līdzekļus depozītos centrālajā bankā, iegūstot nelielu peļņu mazliet virs nulles, bez jebkādiem riskiem.  

Kā tad lai stimulē komercbanku ekonomikas kreditēšanu? Viena no netradicionālām iespējām, kuru pieminēja ECB, ir depozītu procentu likmju samazināšana komercbankām līdz negatīvai vērtībai. Tas nozīmē, ka pie negatīvām depozīta procentu likmēm, komercbanka zaudēs daļu savas naudas – šobrīd 0,1% gadā apmērā. Piemēram, ja banka ir noguldījusi depozītā 100 miljonus eiro uz gadu, tad pēc gada centrālā banka atgriezīs jau par 100 tūkstošiem eiro mazāk. Tā kā komercbanka nav ieinteresēta tāpat vien zaudēt naudu, tā būs spiesta izņemt savus līdzekļus no centrālās bankas. No ECB skatupunkta, tam ir jāmudina komercbankas kaut ko iesākt ar šiem līdzekļiem, piemēram, sākt kreditēt iedzīvotājus un biznesu. Ir naivi cerēt, ka visas komercbankas masveidā metīsies kreditēt pie tādiem augstiem iedzīvotāju maksātnespējas riskiem, ekonomiskās nestabilitātes u.c. Komercbanka var brīvos līdzekļus kādu laiku paturēt pie sevis (vēl jo vairāk, ka inflācijas līmenis ES ir ļoti zems), var pārdot brīvos līdzekļus citai komercbankai plus mīnus pēc  EURIBOR likmes, var izsniegt kredītu citai valstij, izmantojot filiāļu tīklu ārzemēs, utt.

Kā tad negatīva depozītu procentu likme ietekmēs Eiropas un Latvijas iedzīvotājus un biznesu? Šodienas apstākļos, principā, nekā. Komercbankas piedāvājumu kaut arī ietekmē centrālo banku politika, tomēr tas ir neatkarīgs. Komercbanka nekad nesamazinās depozītu procentu likmes līdz negatīvai vērtībai iedzīvotajiem un biznesam, jo tas izsauks masveida ieguldījumu aizplūšanu no bankas (kurš gan grib zaudēt naudu?), kas, savukārt, izprovocēs ja ne bankrotu, tad nopietnas problēmas, ja šai bankai nav spēcīga mātes bankas atbalsta. Jebkura komercbanka ir ieinteresēta naudas piesaistīšanā no iedzīvotajiem, lai pēc tam to ieguldītu vērtspapīros vai pārpārdotu šo naudu kredīta veidā citām ieinteresētām personām. Depozītu likme iedzīvotājiem ir atkarīga no ļoti daudziem faktoriem (konkurence starp bankām, eirozonas inflācija, komercbanku likviditātes pieprasījums, kredītu maksātspējas pieprasījuma apmērs, utt.) un galīgi ne no komercbanku depozītu procentu likmēm centrālajā bankā. Ļoti bieži depozīta likme iedzīvotajiem un biznesam ir mazliet augstāka vai zemāka par inflācijas līmeni. Šobrīd depozītu procentu likmes jau tā ir ļoti zemā līmenī. Saskaņā ar Latvijas Bankas statistiku vidējā depozītu procentu likme eiro sastāda apmēram 0.39%, ar gada inflāciju eirozonā apmēram  0.49% apmērā (maija mēnesī). Attēlā zemāk ir attēlota depozīta procentu likmes dinamika iedzīvotajiem un biznesam Eiropas Savienībā, kā arī ECB depozīta likmes dinamika bankām un inflācijas līmenis pēdējo 14 gadu laikā. Kā redzams attēlā, starpība starp depozītu likmēm iedzīvotajiem un bankām sastāda apmēram 1.5-2%.

 attels lv likme

 

Avots: ECB, EuroStat

Vidējās depozīta likmes dinamika iedzīvotājiem un biznesam, ECB depozītu likme bankām un inflācijas līmenis ES laika periodā no 1999. gada līdz 2014. gadam, %

 

Tādēļ komercbanku negatīvā depozīta likme jebkuram Eiropas un, tajā skaitā, Latvijas iedzīvotājam neko nenozīmē. Ja runājam par depozītu likmēm iedzīvotājiem un biznesam no ienesīguma skatupunkta, tad depozīts nekad nav bijis un nebūs izdevīgs kapitāla palielināšanas veids. 

Augstāku ienesīgumu sniedz tikai investīcijas. Piemēram, uzņemoties noteiktus riskus, finanšu tirgos var nopelnīt sākot ar 15% gadā (CFD uz akcijām) līdz vairākiem simtiem procentu gadā valūtu tirgū. Ja tiek izpildīti tirdzniecības nosacījumi, pie brokera var iegūt papildu bonusu.   Piemēram, kompānija TeleTrade Europe papildus ieskaita 24% gadā, ja tiek izpildīti noteikti tirdzniecības nosacījumi. Turklāt, šī kompānija piedāvā analītikas servisu un PAMM-kontus, kuros tāpat var iegūt pietiekami augstus pasīvos ienākumus.

 

Visām idejām, kuras jūs iegūsiet ir tikai un vienīgi informatīvs un/vai izglītojošs raksturs un šī informācija nesatur un nevar tikt uztverta kā investīciju konsultācijas vai rekomendācijas pārdot vai pirkt kādu finanšu instrumentu. Ārpusbiržas maržinālai Forex un CFD instrumentu tirdzniecībai ir augsts riska līmenis un, iespējams, tā nebūs piemērota visiem investoriem. 

 

TeleTrade-DJ International Consulting Ltd ir licencēta Kipras Vērtspapīru un biržu komisijā (Cyprus Securities and Exchange Commission — CySEC), licences numurs 158/11.

Bookmark and Share

Pievienot komentāru


Aizsardzības kods
Atjaunināt

Top.LV