.

Kādēļ ir svarīgi investēt? Trešā daļa: kapitāla ienesīgums

Sarunas 630x360 02Pirmajos divos rakstos tika izanalizēti divi iemesli, kādēļ vajadzētu investēt – inflācija un pensiju sistēmas problēmas. Pēdējā šīs investīciju svarīguma analīzes daļā apskatīsim vēl vienu iemeslu, kādēļ vajadzētu investēt – kapitāla uzkrāšanas paātrināšana caur tā ienesīgumu.

RTU docents Konstantins Kozlovskis

Finanšu tirgus eksperts,

Kompānija TeleTrade Europe

www.teletrade-dj.lv

 

 

 

Pirmajos divos rakstos tika izanalizēti divi iemesli, kādēļ vajadzētu investēt – inflācija un pensiju sistēmas problēmas. Pēdējā šīs investīciju svarīguma analīzes daļā apskatīsim vēl vienu iemeslu, kādēļ vajadzētu investēt – kapitāla uzkrāšanas paātrināšana caur tā ienesīgumu. 

Kapitāla ienesīgums sasaucas ar inflāciju. Nepieciešams investēt tādos “projektos”, lai to ienesīgums, kā minimums, nebūtu mazāks par inflāciju, t.i., kā saka ekonomisti, jānodrošina pozitīvs reāls kapitāla ienesīgums. No otras puses, jo lielāks ir kapitāla ienesīgums, jo ātrāk pieaug pats kapitāls. Kādu tad ienesīgumu var gūt?

Vispirms ir uzreiz jāatbild, ka jo augstāks ir ienesīgums, jo augstāks būs risks. Kapitālistiskas attīstības situācijā, augsts ienesīgums ar mazu risku nevar pastāvēt. Ja jūs dzirdat, ka kāda kompānija piesaista naudu uz 80% gadā, ar vidējo inflāciju eirozonā 2% un sola 100% kapitāla saglabāšanas garantiju, tad šī kompānija acīmredzami liekuļo un tai nevajadzētu ticēt. Ja kaut kāds apdrošināšanas uzņēmums piedāvā dzīvības apdrošināšanu ar kapitāla uzkrājumu un sola ienesīgumu 20% gadā, ar to pašu vidējo eirozonas inflāciju  ap 2% gadā, tad tas izskatās pēc finanšu piramīdas un uzreiz ir jāpārbauda, vai šim uzņēmumam ir Latvijas Bankas vai Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izsniegta licence. Jebkurā gadījumā, šādam ienesīgumam vajadzētu izsaukt vismaz aizdomas un vēlmi izanalizēt, kā šāds apdrošināšanas uzņēmums gatavojas ģenerēt šādu ienesīgumu.

Ieguldījumiem bez riska (līdz 100 000 eiro), piemēram, banku depozītos, ienesīgums ir minimāls un tik tikko nosedz inflācijas līmeni. Piemēram, uz 05.08.2014 ar inflācijas gada līmeni eirozonā 0.4%, banku depozīts piedāvā 1% gadā vai 2% gadā ar depozītu uz 5 gadiem.  

Pieaugot riskam, pieaug ienesīgums. Piemēram, Latvijā jebkurš pilsonis var iegādāties 10-gadu iekšējā aizdevuma valsts obligācijas, kuru ienesīgums uz  05.08.2014. sastādīja pat 2.8%, kas, principā, nav uzskatāms par augstu ienesīgumu. Šādas investīcijas valsts vērtspapīros nosacīti tiks uzskatītas par bezriska investīcijām, tādēļ, ka risks tomēr pastāv (piemēram, situācija ar Grieķiju un Argentīnu).  

            Turpinot paaugstināt risku, investējot akcijās, piemēram, otrā un trešā līmeņa pensiju fondi jau  nodrošina vidēji 3-5% gadā. Ja nodarboties ar investēšanu akcijās paša spēkiem, tad ienesīgums būs vēl augstāks. Attīstības tirgos (piemēram, Āzija, Latvija, Lietuva, Igaunija) ienesīgums kā likums ir augstāks, bet attīstītajos tirgos (piemēram, Rietumeiropa, ASV, Kanāda) – zemāks. Salīdzinājumam Tabulā 1 atspoguļoti akciju tirgus ienesīguma dati pēdējo 4 gadu laikā. Kā redzams tabulā, 10-15% gadā akciju tirgū ir pieņemams ienesīgums. Taču ir jāņem vērā, ka, piemēram, Krievijas akciju tirgus principā nes tikai zaudējumus ilgtermiņa investīciju gadījumā.

 

Tabula 1: akciju tirgus ienesīgums  no 01.01.2010. līdz 05.08.2014.

Akciju tirgus

Ienesīgums

Ienesīgums gadā

1

Latvija (OMX Riga)

59.80%

10.74%

2

Lietuva (OMX Vilnius)

79.21%

13.54%

3

Igaunija (OMX Tallinn)

94.26%

15.55%

4

Baltijas valstis (OMX Baltic Benchmark GI)

90.82%

15.10%

5

ASV (S&P 500)

80.56%

13.72%

6

ASV (Dow Jones Industrial Average)

64.58%

11.45%

7

Lielbritānija (FTSE 100)

28.70%

5.64%

8

Vācija (DAX)

63.21%

11.25%

9

Francija (CAC 40)

12.78%

2.65%

10

Krievija (RTSI)

-7.7%

-1.73%

 

Analizējot CFD uz akcijām tirgu ienesīgumu un riskus dienā, Tabulā 2 redzams, ka cenas svārstības dienas tirdzniecības sesijas laikā (vidējais risks dienā ) vairākas reizes pārsniedz ienesīgumu dienā. Ja esat veiksminieks, tirgojot uz CFD uz akcijām, kas ļauj atvērt īsās pozīcijas, ienesīgums gadā var būt pat ļoti iespaidīgs.

 

Tabula 2: dažu CFD uz akcijām ienesīgums un risks

Akcija

Vidējais ienesīgums dienā

Vidējais risks dienā

Maksimālais iespējamais ienesīgums gadā

1

McDonald's Corp.

0.87%

1.58%

226%

2

Apple Inc.

0.10%

2.52%

26%

3

Pepsico Inc.

0.79%

1.48%

205%

 

Jāatzīmē, ka izmantojot kredītplecu, šis ienesīgums pieaug proporcionāli kredītplecam, taču arī riski pieaug proporcionāli tikpat daudz reižu.

            Valūtu tirgum ir augstāka volatilitāte, tādēļ, salīdzinot ar akciju tirgu ienesīgumu (bez kredītpleca), riski ir augstāki  (sk. Tabulu 3).

 

Tabula 3: dažu valūtu pāru ienesīgums un risks vairāk kā 10 gadu laikā

Valūtu pāris

Vidējais ienesīgums dienā

Vidējais risks dienā

 

 

 

Bez kredītpleca

Ar kredītplecu 1:100

Bez kredītpleca

Ar kredītplecu 1:100

1

EURUSD

0.48%

48%

0.97%

97%

2

GBPUSD

0.44%

44%

0.90%

90%

3

USDCHF

0.50%

50%

1.03%

103%

4

GBPJPY

0.63%

63%

1.30%

130%

                   

 

Ar salīdzinoši nelielu kapitālu (līdz 150 000 ASV dolāriem) tirdzniecība valūtu tirgū notiek ar kredītpleca palīdzību, lielās minimālā tirdzniecības apjoma 100 000 ASV dolāru apmērā summas dēļ. Tādēļ, potenciālais ienesīgums dienā ir ļoti augsts, taču arī riski nav mazi.  

            Kā redzams no šīs dažu finanšu instrumentu analīzes, augsts finanšu instrumentu ienesīgums nav kaut kāda sarežģīta problēma. Protams, riski ir proporcionāli ienesīgumam un patstāvīgai tirdzniecībai finanšu tirgos ir nepieciešamas attiecīgas zināšanas un brīvais kapitāls. Jebkurā gadījumā, jebkurš cilvēks izvēlas pats savu ceļu – vai noguldīt naudu depozītāun saņemt apmēram 1-2% gadā, bez riska, vai izmantot finanšu tirgu sniegtās iespējasun nodrošināt sev 1-2% mēnesī, kā minimums.

Iemācīties kā gūt peļņu finanšu tirgos (ili - tirgojot finanšu tirgos) Jūs varat kompānijas TeleTrade Europe praktiskajās nodarbībās (www.teletrade-dj.lv).

 

Visām idejām, kuras jūs iegūsiet ir tikai un vienīgi informatīvs un/vai izglītojošs raksturs un šī informācija nesatur un nevar tikt uztverta kā investīciju konsultācijas vai rekomendācijas pārdot vai pirkt kādu finanšu instrumentu. Ārpusbiržas maržinālai Forex un CFD instrumentu tirdzniecībai ir augsts riska līmenis un, iespējams, tā nebūs piemērota visiem investoriem. 

 

TeleTrade-DJ International Consulting Ltd ir licencēta Kipras Vērtspapīru un biržu komisijā (Cyprus Securities and Exchange Commission — CySEC), licences numurs 158/11.

Bookmark and Share

Pievienot komentāru


Aizsardzības kods
Atjaunināt

Top.LV