.

Tirdzniecības kari, sankcijas, embargo un citistarptautiskās tirdzniecības sarežģījumi. Otrā daļa: peļņa vienam un zaudējumi citam

 

 RTU  docents Konstantins Kozlovskis

Finanšu tirgus eksperts,

Kompānija TeleTrade Europe

www.teletrade-dj.lv

 

 

Par gaišu nākotni rūpējas politiķi, par gaišu pagātni – vēsturnieki, par gaišu tagadni – žurnālisti.

Slovēņu rakstnieks, scenārists, režisors, aforists  Žarko Petans

Pirmā ieviesto Krievijas atbildes sankciju pret piecām valstīm – ES, ASV, Kanādu, Austrāliju un Norvēģiju – situācijas analīzes daļa parādīja, ka starptautiskajā tirdzniecībā ļoti cieši ekonomiskie sakari ir ES ar Krieviju un Krievijai ar ES. Ar citām valstīm šie sakari nav  tik cieši, tātad arī zaudējumi nav tik lieli. Lai novērtētu potenciālos zaudējumus, ko atbildes sankciju dēļ cietīs piecas valstis, nepieciešams izanalizēt Krievijas importa no valstīm, kas nokļuvušas melnajā sarakstā, struktūru un aprēķināt potenciālo kaitējumu pēc 13 sankciju saraksta kategorijām. Saskaņā ar 7. augustā apstiprināto preču kategoriju sarakstu, sankcijas skārušas sekojošu lauksaimniecības un pārtikas produkciju:

  •          liellopa gaļa (svaiga, atdzesēta un saldēta);
  •          cūkgaļa (svaiga, atdzesēta un saldēta);
  •          putnu gaļa un tās produkti (svaiga, atdzesēta un saldēta);
  •          sālīta, žāvēta un kūpināta gaļa;
  •          zivis un vēžveidīgie, gliemji un citi ūdens bezmugurkaulnieki;
  •          piens un piena produkcija;
  •          dārzeņi, saknes un bumbuļi;
  •          augļi un rieksti;
  •          desas un analoģiski produkti no gaļas;
  •          sieri un biezpiens uz augu tauku bāzes;
  •          pienu saturoši produkti uz augu tauku bāzes.
  •          gaļa – Baltkrievija, Brazīlija, Urugvaja, Argentīna;
  •          piens un piena produkcija – Šveice, Paragvaja, Čīle, Urugvaja, Argentīna, Jaunzēlande, Baltkrievija; ,
  •          dārzeņi – Azerbaidžāna, Turcija, Uzbekistāna, Ķīna, Čīle, Argentīna;
  •          augļi – Ķīna, Serbija, Čīle, Argentīna, Azerbaidžāna, Uzbekistāna, Armēnija, Tadžikistāna, Izraēla, Turcija, Irāna, Maroka, Ēģipte, DĀR;

Šis saraksts ir pietiekami nopietns valstīm, kas šāda veida produktus eksportē uz Krieviju.

            Cik liels ir Krievijas tirgus šai importa produkcijai? Saskaņā ar Krievijas Federācijas zemkopības ministrijas informāciju, importa īpatsvars vietējā tirgū nav īpaši liels (sk. Att. 1). Kā redzams attēlā, produktu, kas tiek ražoti pašā Krievijā, importa īpatsvars nav liels, neliels importa pieaugums vērojams Krievijas zemkopības problēmu sektoros – zvejniecība, cūkkopība un augļu audzēšana.

 

 Att 2 1 LV

Att. 1 Preču, kas atrodas sankciju sarakstā, īpatsvars Krievijas importā

 

Saskaņā ar Krievijas muitas dienesta statistiku par 2013. gadu, potenciālie sankciju saraksta valstu zaudējumi tiek prognozēti aptuveni sekojošā apmērā (sk. Tabulu 1).

 

Tabula 1 Gaidāmie sankciju saraksta valstu zaudējumi

Valsts

Potenciālie zaudējumi

1

Eiropas Savienība

≈4.65 mld. eiro

2

Norvēģija

≈1 mld. eiro

3

ASV

≈603 mlj. eiro

4

Kanāda

≈267 mlj. eiro

5

Austrālija

≈130 mlj. eiro

 

Dažādas pasaules ziņu aģentūras attēlojušas konkrētu ES valstu zaudējumus (sk. Tabulu 2):

 

Tabula 2 Dažu ES valstu gaidāmie zaudējumi

Valsts

Potenciālie zaudējumi

1

Beļģija

≈360 mlj. eiro

2

Polija

≈715 mlj. eiro

3

Itālija

≈7.1  mld. eiro

4

Īrija

≈10 mlj. eiro

 

Kamēr Eiropa aprēķina savus zaudējumus, Krievijas ierēdņi runā par to, ka vietējie ražotāji tuvākā pusotra gada laikā varēs papildus nopelnīt apmēram 6-7 miljardus eiro.

            Ņemot vērā, ka lauksaimniecības un pārtikas produkcijas pieaugums īstermiņa perspektīvā nav iespējams (ražas novākšana, pavasarī iesētajos laukos, jau notiek, pieaugums lopkopībā un pienkopībā aizņem ne mazāk kā 6 mēnešus), tad, izņemot Krievijas ražotājus, ieguvējas būs arī sekojošas valstis:

Ja ES valstis neatradīs re-eksporta iespējas, tas negatīvi ietekmēs ES IKP pieaugumu un inflācijas līmeni.

            Eiropas Savienības iekšienē labumu gūs sankciju saraksta preču patērētāji, jo, lai pārdotu preces, būs jāsamazina cenas.

            Un, protams, galvenie uzvarētāji šajā tirdzniecības karā ir treideri finanšu tirgos, jo jebkura nestabilitāte izsauc volatilitātes paaugstināšanos, kas labvēlīgi ietekmē finanšu instrumentu tirdzniecību. Zvejniecības, lopkopības, dārzeņu audzēšanas un citu Eiropas lauksaimniecības nozaru uzņēmumu akciju vērtības krišanās, sniedz labu tirdzniecības potenciālu uz CFD kontraktiem, kas ļauj atvērt īsās pozīcijas. Tāpat arī valūtu tirgus volatilitāte  sniedz iespēju nopelnīt uz volatiliātes un jauniem trendiem, saistībā ar tirdzniecības kariem. Šobrīd veidojas labvēlīga situācija, lai investētu Krievijas lauksaimniecības un Dienvidamerikas (it īpaši Argentīnas) lopkopības sektora akcijās, kā arī, lai pārdotu šī ES ekonomikas sektora akcijas.

            Pēdējā šī cikla rakstā tiks izanalizēta Krievijas atbildes sankciju ietekme uz Latvijas ekonomiku.

 

Visām idejām, kuras jūs iegūsiet ir tikai un vienīgi informatīvs un/vai izglītojošs raksturs un šī informācija nesatur un nevar tikt uztverta kā investīciju konsultācijas vai rekomendācijas pārdot vai pirkt kādu finanšu instrumentu. Ārpusbiržas maržinālai Forex un CFD instrumentu tirdzniecībai ir augsts riska līmenis un, iespējams, tā nebūs piemērota visiem investoriem. 

 

TeleTrade-DJ International Consulting Ltd ir licencēta Kipras Vērtspapīru un biržu komisijā (Cyprus Securities and Exchange Commission — CySEC), licences numurs 158/11.

Bookmark and Share

Pievienot komentāru


Aizsardzības kods
Atjaunināt

Top.LV