.

Tirdzniecības kari, sankcijas, embargo un citistarptautiskās tirdzniecības sarežģījumi. Trešā daļa: ietekme uz Latviju

img 15430Starptautiskā tirdzniecība – tas ir tas gadījums, kad 1+1 rezultātā ir 3, nevis 2. Sankcijām, embargo, tirdzniecības kariem un tamlīdzīgām lietām vienmēr ir negatīva ietekme uz abiem tirdzniecības partneriem. 

img 15430
RTU  docents Konstantins Kozlovskis

Finanšu tirgus eksperts,

Kompānija TeleTrade Europe

www.teletrade-dj.lv

 

 

Krievijas embargo uz lauksaimniecības produkcijas piegādi no Rietumvalstīm Latvijas ekonomikai nenodarīslielu kaitējumu.

Latvijas premjerministre Laimdota Straujuma

 

Starptautiskā tirdzniecība – tas ir tas gadījums, kad 1+1 rezultātā ir 3, nevis 2. Sankcijām, embargo, tirdzniecības kariem un tamlīdzīgām lietām vienmēr ir negatīva ietekme uz abiem tirdzniecības partneriem. Lai izvērtētu potenciālos zaudējumus Latvijas ekonomikai, nepieciešams izanalizēt Latvijas eksportu starptautiskajā tirdzniecībā un orientācijas pakāpi uz Krievijas tirgu, pēc sankciju pozīcijām.

Pēc Latvijas Centrālās statistikas biroja datiem, 2013. gadā Latvijas ekonomikas eksports uz citām pasaules valstīm sastādīja apmēram 10 mld. eiro, kas ir ļoti dīvaini, jo šis skaitlis pārsniedz Latvijas IKP gandrīz divas reizes, taču ticēsim statistikai. Tabulā 1 attēloti 20 galvenie eksporta tirdzniecības partneri.

 

Tabula 1 Divdesmit galvenie Latvijas eksporta tirgi 2013. gadā.

Valsts

Īpatsvars kopējā preču apgrozībā

1

Lietuva

17.21%

2

Igaunija

12.73%

3

Krievija

11.61%

4

Vācija

7.41%

5

Polija

6.71%

6

Zviedrija

5.02%

7

Dānija

4.09%

8

Lielbritānija

3.67%

9

Norvēģija

2.65%

10

Somija

2.64%

11

Nīderlande

2.21%

12

Baltkrievija

1.86%

13

Francija

1.50%

14

Turcija

1.30%

15

Itālija

1.27%

16

Beļģija

1.22%

17

ASV

1.18%

18

Čehija

1.11%

19

Alžīrija

0.95%

20

Ukraina

0.92%

 

Kā redzams no Tabulas 1 datiem, Krievija ir tikai trešajā vietā pēc Latvijas eksporta apjoma.

Pēc Krievijas atbildes sankciju ieviešanas, Latvijas Centrālais statistikas birojs publicēja savu statistiku par iespējamajiem zaudējumiem uzliktā embargo dēļ. Saskaņā ar sniegtajiem datiem, 2013. gadā eksporta apjoms pēc sankciju preču kategorijām sastādīja nepilnus 53 mlj. eiro, bet 2014. gada pirmajā pusgadā šādu preču apjoms jau sastādīja nepilnus 39 mlj. eiro, kas sastāda apmēram 4,5% no kopējā eksporta uz Krieviju 2013. gadā un apmēram 8,1% no eksporta uz Krieviju 2014. gadā. Sankciju saraksta preču īpatsvars no kopējā preču eksporta sastādīja 0.5% 2013. gadā un 0.8% 2014. gadā. Tādējādi, var spriest, ka tikai tiešie ekonomikas zaudējumi sastādīs apmēram 40 mlj. eiro. Netiešie zaudējumi būs daudz lielāki. Kāpēc? Tādēļ, ka gala produktu eksports ir vesela dažādu savstarpējo attiecību virkne. Lai pārdotu, piemēram, piena produktus, nepieciešams pārstrādāt pienu. Piens tiek iepirkts no zemniekiem, kuri tur govis. Pārtraucot eksportu, visa šī ķēde sarūk. Taču katrā šīs ķēdes posmā strādā cilvēki, tiek maksāti nodokļi, utt. Tādēļ eksportētāju tiešie zaudējumi vēl arī netieši ietekmēs budžetu, sociālā pabalsta izmaksu dēļ, gadījumā, ja tiks slēgta ražošana, samazināti nodokļi, utt. Tādēļ apgalvot, ka ekonomikas zaudējumi sastādīs tikai 40 mlj. eiro – ir ārkārtēji virspusēji. Cerībai uz kompensācijām no ES puses, arī ir varbūtējs raksturs. Maz ticams, ka Latvijas zaudējumi tiks kompensēti pilnā apmērā, jo uz visām 28 ES dalībvalstīm  izveidotais kompensāciju fonds 400 mlj. eiro apmērā visiem nepietiks.

No otras puses, var apsveikt Latvijas patērētājus ar lielo ieguvumu no šīm sankcijām, jo piena, gaļas un zivs produkcijas cenām ir jāsamazinās, tāpat jākļūst lētākiem arī augļiem un dārzeņiem.

Tomēr vietējiem (Latvijas) ražotājiem klāsies grūti. Nepietiek jau ar to, ka tirgus cenas uz sankciju saraksta precēm samazināsies, vēl arī Rietumu konkurenti, tādi kā Lietuva (ES zaudējumu līderis sankciju dēļ  – 4% no IKP), Polija, Grieķija un Itālija tieksies aizpildīt vietējos tirgus ar savu produkciju.

Kā redzams no veiktās analīzes, sankciju dēļ cietīs visi – gan tieši (eksportētāji), gan netieši caur ekonomiskajām attiecībām valsts iekšienē. Eksporta uz Krieviju samazināšana izsauks ķēdes reakciju citās nozarēs, kas, savukārt, kļūs par smagu nastu Latvijas budžetam.

 

Visām idejām, kuras jūs iegūsiet ir tikai un vienīgi informatīvs un/vai izglītojošs raksturs un šī informācija nesatur un nevar tikt uztverta kā investīciju konsultācijas vai rekomendācijas pārdot vai pirkt kādu finanšu instrumentu. Ārpusbiržas maržinālai Forex un CFD instrumentu tirdzniecībai ir augsts riska līmenis un, iespējams, tā nebūs piemērota visiem investoriem. 

 

TeleTrade-DJ International Consulting Ltd ir licencēta Kipras Vērtspapīru un biržu komisijā (Cyprus Securities and Exchange Commission — CySEC), licences numurs 158/11.

Bookmark and Share

Pievienot komentāru


Aizsardzības kods
Atjaunināt

Top.LV