.

Kas ārstē mūsu jaunākos brāļus

09102013804Intervija ar vienu no vadošajiem  klīnikas „KLIVET” veterināriem Dmitriju Mihailovu

- Cik sen jūs strādajat par veterināru?

- Kā diplomēts un licencēts ārsts – jau astoņus gadus, bet pirms tam pusotru gadu strādāju par asistentu.

-  Acīmredzot jūs mīlat dzīvniekus?

- Protams! Vispar šī profesija paredz obligātu mīlestību pret dzīvniekiem. Bez mīlestības nav iespējams strādāt. Pirmajā gadā pēc profesijas iegūšanas atsijājas 30% veterināru tikai tāpēc, ka viņiem nav pietiekami daudz mīlestības pret dzīvniekiem.

- Kādus dzīvniekus jūs esat gatavs ārstēt? Vai visus pēc kārtas – gan kāmīti, gan krokodilu?

- Nu, visus nē, bet daudzus gan. Kāmīti, protams, paņemsim, bet krokodilu aizsūtīsim uz zooloģisko dārzu pēc palīdzības. Mūsu pacienti ir tradicionāli mājas dzīvnieki: suņi, kaķi. Mūsu klīnikā ir ļoti labs speciālists grauzēju jomā. Tādēļ mūsu pacienti ir arī peles, žurkas, šinšilas, seski.

- Seski? Tie taču ir meža zvēri.

- Nu, mēs runājam par mājas sugām.Kakis 1

- Un kas ar putniem? Vai tos jūs arī ārstējat?

- Putnus ir grūti ārstēt, lai gan kaut kādu palīdzību viņiem mēs varam sniegt. Smagākos gadījumos mēs rekomendējam griesties pāc palīdzības pie zooloģiskā dārza speciālistiem.

- Un kā ar zivīm? Vai arī tām palīdzat?

- Zivtiņas ir ļoti grūti diagnosticēt. Zivij nevar izmērīt temperatūru un pat nav iespējams paņemt asins analīzi. Tādēļ ar zivīm ir problēmas. Šeit var runāt tikai par visas populācijas ārstēšanu, kā to dara lielās zivjaudzētavās. Tur vajadzības gadījumā ūdenim vai barībai pievieno zāles.

- Tātad jūsu pacientu pamatmasa ir suņi un kaķi. Sakiet, kuru ir vairāk?

- Protams, ka vairāk ir kaķu. Ja salīdzina, tad suņu ir kādi 40%, bet kaķu – 60%. Kaķus ir daudz vieglāk uzturēt, ar viņiem nevajag pastaigāties.

- Kuri  no viņiem, no jūsu pieredzes, ir gudrāki?

- Nevar pateikt, kurš gudrāks. Katri pa savam. Viņi vienkārši ir ļoti atšķirīgi. Suns vairāk ir bara dzīvnieks, tam ir viens uzvedības modelis. Piemēram, ja suņi plēšas un viens no viņiem zaudē, tad viņš apgulsies un izstieps kaklu, bet otrs suns viņu neaiztiks, atstās mierā. Suns it kā saprot, ka pretinieks ir viņa bara loceklis, viņa „ģimene”. Tālāk viņi komunicēs, tikai mainīsies attiecības „saimnieks - padotais”. Ar kaķiem ir savādāk. Kaķis ir vienpatis un bara ideja viņam ir sveša. Kaķis aizstāvēs tikai sevi: iekož ir laižas projām.

- Kā dzīvnieki reaģē uz ārstu? Vai nemēģina iekost vai kaut kā citādi uzbrukt? Katram dzīvniekam laikam taču klīnikas apmeklējums ir liels stress? Viņam jau tā ir slikti, un te vēl klāt kāds nesaprotams cilvēks. Pie kam dzīvnieki sajūt baiļu smaku. „Kādam pirms manis šeit bija bail. Tātad arī man ir jābaidās”.

20032013537- Kā likums, dzīvnieki ir samērā prātīgi. Lielākoties, ja dzīvnieks nav iekritis nekontrolējamā panikā, viņš neuzvedas agresīvi. Viņi ļoti labi saprot, ka atrodas svešā teritorijā, kurā saimnieks esmu es. Ārkārtas gadījumā, ja pastāv risks, ka suns var iekost, viņam tūdaļ pat tiek uzlikts uzpurnis.

- Kā tad ar kaķiem? Nav dzirdēts par kaķu uzpurņiem.

- Arī pret kaķiem ir aizsardzība. Tas ir speciāls „apģērbs”, kurā dzīvnieku ieliek pilnībā, tā, ka ārā paliek tikai galva. Šis apģērbs izskatās kā maiss ar milzum daudz dažādu aizdaru, rāvējslēdzējiem visdažādākajās vietās. Ja vajag izmērīt temperatūru, iešpricēt vai pārsiet, es vienkārši vajadzīgajā vietā atveru aizdari.

- Vai „pacienti” savā starpā attiecības mēdz noskaidrot?

- Gadās, protams. Bet mums ir daudz dažādu kabinetu, tā ka potenciālos kaušļus mēs aizvedam uz dažādiem kabinetiem.

- Tāds naivs jautājums: vai jūs no saviem pacientiem baidāties?

- Nē, protams. Baidīties nedrīkst. Toties ir nepieciešams ievērot drošības noteikumus.

- Dmitrij, sakiet, jums laikam ir arī pastāvīgie pacienti? Vai viņi jūs atceras?

- Ja vizītes ir biežas, tad atceras, ja ir pagājis daudz laika, tad –nē.

- Un kā ar saimniekiem? Vai viņi neuztraucas par saviem mīluļiem? Vai gadās tā, ka dzīvnieka vietā jums nākas sniegt medicīnisko palīdzību viņa saimniekam?

- Saimnieki, protams, uztraucas, bet līdz medicīniskajai palīdzībai nenonāk. Lai gan katram gadījumam mums ožamais spirts ir pa rokai. Ja saimniekam ir problēmas ar sirdi, mēs jautājam, vai viņam ir līdzi zāles. Bet tā, lai sniegtu medicīnisko palīdzēbu, to gan nedarām. Jebkurā gadījumā, kad saimnieks redz, ka viņa mīlulim ir palīdzējuši, viņš nomierinās. Sanāk tā, ka dzīvniekam mēs palīdzam fizisli, bet saimniekam – psiholoģiski.

- Kur atrodas jūsu klīnika?

- Mums ir divas KLIVET klīnikas, viena atrodas Lokomotīves 100, bet otra – Maskavas 180. Abas ir gatavas palīdzēt dzīvniekiem.

- Tad redakcijas vārdā novēlam jums daudz pacientu, kuri ir saņēmuši palīdzību un izveseļojušies.

Bookmark and Share

Pievienot komentāru


Aizsardzības kods
Atjaunināt

Top.LV