.

17. KOMPETENTS!

twth be competent

Sarežģītu ierīču, liela ātruma, mehānismu un transporta līdzekļu laikmetā cilvēku, ģimenes un draugu izdzīvošanas potenciāls lielā mērā ir atkarīgs no apkārtējo cilvēku vispārējās pieredzes un zināšanām.

Tirdzniecībā, zinātnē un valdības iestādēs nekompetence var apdraudēt dažu vai pat daudzu cilvēku dzīvi un nākotni.

Esmu pārliecināts, ka Tu spēj atrast daudzus šādus piemērus.

Cilvēkam vienmēr ir bijusi vēlme ietekmēt savu likteni. Var novērot, ka māņticība, pielabināšanās dieviem un rituālu dejas pirms medībām ir centieni – vāji vai nevajadzīgiietekmēt likteni.

Cilvēks sāka valdīt pār savu apkārtējo vidi tikai tad, kad viņš iemācījās domāt, izvērtēt savas zināšanas un tās pareizi pielietot. Spējas iegūt zināšanas, iespējams, bija īsta debesu dāvana.

Savā ikdienas darbībā cilvēks ciena citu cilvēku prasmes un spējas. Šādas īpašības tiek apbrīnotas varoņos vai sportistos.

Gala rezultāts ir patiesu zināšanu pārbaude.

Cilvēks izdzīvo tik lielā mērā, cik viņš ir kompetents. Tik lielā mērā, cik viņš ir nekompetents, viņš iet bojā.

Iedrošini cilvēkus izmantot jebkuru vērtīgu nodarbi zināšanu gūšanai! Uzslavē un atbalsti jebkādas zināšanas, kuras Tu pamani!

Pieprasi augstu atdevi jebkurā darbā! Tests sabiedrības pārbaudei ir: vai Tu, Tavi draugi un Tava ģimene var tajā dzīvot droši?

Zināšanas sastāv no novērošanas, mācīšanās un treniņa.

17-1. Skaties!

Saskati to, ko Tu patiesībā redzi, nevis to, ko pasaka kāds cits, ka Tev ir jāredz!

Tas, ko Tu novēro, ir Tavi novērojumi. Skaties uz lietām, dzīvi un uz citiem tieši nevis caur kaut kādu aizspriedumu mākoni, baiļu aizkaru vai citu cilvēku skaidrojumiem!

Tā vietā, lai ar citiem strīdētos, pierunā viņus vienkārši skatīties uz apkārtesošo! Vistrakākos melus var pārraut, vislielākās izlikšanās var atmaskot, vissarežģītākās mīklas var atrisināt un visievērojamākās atklāsmes var atgadīties, vienkārši uzmanīgi uzstājot, lai kāds apskatās.

Ja kādam ir pārāk lielas un nepanesamas grūtības, ja viņš ir nokļuvis neapskaužamā stāvoklī, pierunā viņu

paskatīties uz šo situāciju ar skaidru prātu!

Kad cilvēks uz kaut ko rūpīgi paskatās, viņš atklāj acīmredzamas lietas. Tādējādi viņš var turpināt iesākto

un tikt galā ar savu problēmu. Bet, ja viņš pats to neredz, nenovēro un netic redzētajam, tad viņam nekas nebūs reāls, un nekādi pasaules norādījumi, rīkojumi un sodi neatrisinās viņa grūtības.

Cilvēkam var norādīt virzienu, kurā skatīties, un ieteikt, lai viņš skatās, bet secinājumi ir jāizdara viņam pašam.

Gan bērns, gan pieaugušais redz to, ko viņš redz, un tā ir viņu realitāte.

Patiesas zināšanas ir balstītas uz cilvēka spējām novērot. Tikai tad, kad viņa rīcībā ir realitāte, viņš var būt prasmīgs un pārliecināts.

17-2. Mācies!

Vai Tev kādreiz ir gadījies piedzīvot situāciju, ka kādam par Tevi ir bijušas nepareizas ziņas? Vai tas izraisīja nepatikšanas?

Tas Tev var sniegt nelielu priekšstatu par postu, ko var izraisīt nepatiesi dati.

Var gadīties, ka arī Tev ir nepareizas ziņas par kādu cilvēku.

Nodalot patiesību no nepatiesības, cilvēkā rodas sapratne.

Nepatiesi dati ir visapkārt. Tos rada naidīgi noskaņoti indivīdi, lai sasniegtu savus mērķus. Dažkārt nepatiesi fakti rodas no vienkāršas nezināšanas. Tie var traucēt patiesu datu uztveršanu.

Mācību procesā galvenais ir iepazīt pieejamos datus, atsijāt patiesību no nepatiesības, nošķirt svarīgo no

nesvarīgā, tādējādi nonākot pie secinājumiem, kurus var pielietot. Rīkojoties tādā veidā, cilvēks, atrodas uz pareizā ceļa un var iegūt zināšanas.

Jebkuras „patiesības” pārbaude ir iespējama, noskaidrojot, cik patiesa tā ir Tev. Kad esi saņēmis noteiktu informācijas daudzumu, noskaidrojis tajā visus vārdus, kurus pilnībā nebiji sapratis un esi pārlūkojis ainu, bet tā joprojām Tev nešķiet patiesa, tas nozīmē, ka šī informācija Tev nav patiesa. Atsakies no šīs informācijas! Un, ja Tu vēlies - turpini un tad secini, kas Tev ir taisnība. Galu galā Tu būsi tas, kuram tā būs vai nebūs jāizmanto, kurš domās – izmantot šo patiesību vai arī nē? Ja cilvēks akli pieņem „faktus” vai „patiesības” tikai tāpēc, ka viņam kāds ir teicis, ka tā ir jādara, šie „fakti” un „patiesības” rezultātā var radīt bēdīgas sekas. Tas ir ceļš uz nezināšanu atkritumu tvertni.

Vēl viena mācīšanās sastāvdaļa ir saistīta ar dažādu lietu uzticēšanu atmiņai, piemēram: vārdu pareizrakstība, matemātikas likumi un pogu nospiešanas secība. Arī vienkārši iegaumējot, cilvēkam ir jāzina, kam ir domāts šis materiāls – kā un kad to izmantot.

Mācīšanās process nav tikai papildus informācijas iegūšana. Šis process ir jaunas izpratnes un labāku

paņēmienu, kā kaut ko izdarīt apguve.

Tie, kas labi tiek galā ar dzīvi, nekad tā pa īstam nebeidz mācīties un izzināt. Kompetents mehāniķis turpina darboties jaunos virzienos; labs atlēts nemitīgi analizē savus panākumus sportā; katrs profesionālis uzglabā savus pierakstus un tos izmanto.

Jauns virtuves mikseris, veļas mašīna vai pēdējā gada izlaiduma automašīna – lai ar visām šīm ierīcēm

varētu prasmīgi darboties, ir nepieciešama apmācība un zināšanas. Ja cilvēki to neievēro, atgadās dažādi negadījumi virtuvē un asiņainas avārijas uz lielceļa.

Cilvēks, kurš domā, ka viņam turpmāk nekas nebūs jāmācās, ir ļoti iedomīgs. “Akls” indivīds, kurš nevar atmest savus aizspriedumus un nepareizu informāciju un aizstāt to ar citiem, daudz piemērotākiem faktiem un patiesībām, kuri palīdz viņam un jebkuriem citiem cilvēkiem, ir pat bīstams.

Pastāv vairāki mācīšanās veidi, lai cilvēks patiešām mācītos un varētu pielietot to, ko mācās. Īsumā, tas sastāv no tā, ka ir pieejams skolotājs un/vai teksti; viņš patiešām saprot to saturu; noskaidro katru vārdu, ko pilnībā nav sapratis; ievēro citus norādījumus un/vai kāda temata epizodes; atsijā nepareizus datus, ko šis notikums varētu ietvert; nošķir nepatiesību no patiesības – ņemot vērā to, kas Tev uz doto brīdi ir patiesība. Rezultātā tiks gūta pārliecība un iespējamās zināšanas. Patiesībā tā var būt saprātīga un atalgota pieredze, nevis, tēlaini izsakoties, kāpšana bīstamā kalnā caur asiem krūmiem; tā ir iznākšana virsotnē ar jaunu skatu uz plašo pasauli.

Lai cilvēce spētu izdzīvot, cilvēkiem jau skolā ir jāieaudzina paradumi un spējas mācīties. Skola nav tā vieta, kur aizved bērnus, lai tie pa dienu nemaisītos vecākiem pa kājām. Laist bērnus skolā vien šī iemesla dēļ izmaksātu pārāk dārgi. Skola nav domāta tam, lai bērnus pārveidotu par nedomājošiem muļķiem. Skola ir tā vieta, kur cilvēkam vajadzētu mācīties un studēt, kur bērnus sagatavotu patiesai saskarsmei ar realitāti, kur viņi varētu smelties pieredzi un sagatavoties rītdienas pasaules pārņemšanai, tās pasaules, kurā šodienas pieaugušie būs jau gados veci.

Rūdīts noziedznieks nekad nav iemācījies mācīties. Tiesa atkārtoti mēģina viņam iemācīt, ka, ja viņš atkal

izdarīs noziegumu, nokļūs atpakaļ cietumā; lielākā daļa noziedznieku atkal izdara to pašu noziegumu un dodas atpakaļ uz cietumu. Faktiski, noziedznieki ir par iemeslu tam, lai pieņemtu arvien vairāk likumu. Kārtīgs iedzīvotājs ir tas, kurš ievēro likumus; noziedznieki noteikti tos neievēro. Noziedznieki neprot mācīties. Pat visas pavēles, norādījumi, sodi un ieslodzījumi neiedarbosies uz būtni, kas nezina, kā mācīties un arī neprot to darīt.

Raksturīga tādas valdības, kas ir kļuvusi krimināla, pazīme – kā tas dažkārt jau ir noticis vēsturē – ir tā, ka tās vadītājs neprot mācīties: kaut arī visi vēstures dokumenti un veselais saprāts liecina, ka apspiešanai seko posts, norisinājās daudzas varmācīgas revolūcijas, lai tiktu ar to galā. Tikai Otrais pasaules karš ļāva atbrīvoties no Hitlera, un tie bija briesmīgi notikumi cilvēces vēsturē. Tādi cilvēki neko neiemācījās. Viņi ar baudu dzīvoja melīgajos datos. Viņi noliedza visus pierādījumus un patiesību. No tādiem cilvēkiem bija nepieciešams tikt vaļā.

Vājprātīgie nespēj mācīties. Viņus vada slepeni un ļauni nodomi vai arī viņos ir apspiesta spēja domāt, uztvert faktus un patiesību, un īstenība no viņiem ir ļoti tālu. Viņi dzīvo ar melīgu informāciju. Viņi negrib vai nevar uztvert un mācīties.

Nespēja vai atteikšanās mācīties rada daudz personīgu un sabiedrisku problēmu.

Daži Tev apkārtesošie cilvēki ir nogājuši no ceļa tāpēc, ka viņi nezina, kā studēt, un nemācās. Tu, iespējams, vari iedomāties dažus šādus piemērus.

Ja cilvēks nevar panākt, lai viņam tuvie cilvēki studē jeb mācās, viņa darbs var kļūt daudz grūtāks un pat pārslogots, un viņa izdzīvošanas potenciāls var ievērojami pazemināties.

Cilvēks var palīdzēt citiem studēt un mācīties, vien darot viņiem zināmus tos faktus, kuri viņiem būtu jāzina. Cilvēks var vienkārši palīdzēt, apliecinot citiem to, ko viņi ir iemācījušies. Cilvēks var palīdzēt, ja vien novērtē jebkuru redzamu zināšanu līmeņa celšanos. Ja cilvēks vēlas, viņš var darīt kaut ko vairāk: viņš var citus atbalstīt, palīdzot tiem – bez strīdiem – atlasīt nepatiesus datus; palīdzot atrast un noskaidrot vārdus, kurus viņi nav sapratuši, kā arī palīdzot tiem atrast un noskaidrot iemeslus, kāpēc viņi nestudē un nemācās.

Dzīvi lielā mērā veido mēģinājumi un kļūdas. Un tā

vietā, lai kādam pārmestu par pieļautu kļūdu, Tu varētu palīdzēt noskaidrot, kāpēc tā tika izdarīta, un izdomāt, vai kāds cits no tās nevar kaut ko mācīties.

Šad un tad Tu vari pārsteigt sevi, pārskatot kāda cilvēka dzīvi, vienkārši pierunājot šo cilvēku studēt un mācīties. Es esmu pārliecināts, ka Tu vari izdomāt, kā to paveikt. Es domāju, ka Tu atradīsi, kurš no šiem veidiem vislabāk darbojas. Pasaule jau tā ir pietiekami nežēlīga pret cilvēkiem, kuri nevar mācīties.

17-3. Trenējies!37

Mācīšanās nes augļus, kad to pielieto. Ar gudrību, protams, var nodarboties gudrības labad, tajā ir pat savs skaistums. Bet, taisnību sakot, cilvēks nekad tā īsti nevar zināt, vai viņš ir gudrs vai nav, kamēr vien viņš neredz rezultātus, pielietojot gudrību.

Jebkura aktivitāte, prasme vai profesija – grāvju rakšana, tieslietas, mehānika, ēdiena gatavošana vai vēl kas cits – vienalga, cik labi studēta, galu galā saskaras ar stingru pārbaudi – vai cilvēks spēj to PAVEIKT? Šī prasme pieprasa treniņu.

Filmu kaskadieris, kurš netrenējas, gūst ievainojumus. Tāpat tas notiek arī ar mājsaimniecēm.

Patiesībā drošība nav populārs temats, to parasti pavada

tādi izteicieni kā: „Esi uzmanīgs” un „ej lēnām!” Cilvēki sāk justies tā, it kā viņus mēģinātu savaldīt. Ir arī cita pieeja: ja cilvēks ir trenējies, viņa prasme un veiklība ir tāda, ka viņam nevajag „būt uzmanīgam” vai „virzīties lēni”. Spēja ātri un droši virzīties panākama tikai ar treniņu.

Cilvēka prasmei un veiklībai jābūt tik attīstītām, lai tās būtu saskaņā ar tā laikmeta tempu, kurā viņš dzīvo,un to var paveikt ar treniņu.

Cilvēks var trenēt savu ķermeni, savas acis, savas rokas un kājas tik ilgi, kamēr ar vingrināšanās palīdzību tie zināmā mērā „paši zina, ko darīt”. Pēc treniņa cilvēkam nav „jādomā”, kā uzstādīt plīti vai novietot automašīnu – cilvēks vienkārši to DARA. Jebkurā jomā, kur mēs runājam par talantu, galvenais patiešām ir tikai treniņš.

Bez treniņa katra kustība, ko cilvēks gatavojas izdarīt, jādara vēl un vēl tik ilgi, kamēr ar laiku cilvēks to var izdarīt pat bez domāšanas. To darot ātri un precīzi, paaugstināsies aizsardzība pret nelaimes gadījumiem.

Statistika tiecas apstiprināt to, ka vismazāk trenētajiem ir visvairāk negadījumu.

Šis pats princips attiecas uz amatiem un profesijām, kurās lielākoties izmanto prātu. Advokāts, kurš nav praktizējies tiesas zālē, iespējams, nebūs iemācījies pietiekami ātri domāt, lai stātos pretī negaidītiem pavērsieniem tiesas procesā, un rezultātā to zaudēs. Jauns un neapmācīts brokeris var zaudēt veiksmi pāris minūtēs. Nepieredzējis tirgotājs, kurš nav ne reizi mēģinājis kaut ko pārdot, var pieredzēt badu, jo viņam nebūs darījumu. Pareizā atbilde ir – treniņš, treniņš un vēlreiz treniņš!

Dažkārt cilvēks atklāj, ka viņš ir iemācījies kaut ko, ko nevar pielietot. Ja tas tā ir, kļūdas ir saistītas ar nepareizu studēšanu, skolotāju, vai tekstu. Viena lieta ir izlasīt pamācības, bet reizēm pavisam cita lieta ir tās pielietot.

Šad un tad, kad treniņi nedod vēlamos rezultātus, ir jāaizmet mācību grāmatas un jāsāk viss no jauna. Filmu skaņu ierakstu jomā ir bijis apmēram tāpat. Ja kāds sekotu tam, kas ir bijis ierakstīts instrukcijā, tad putna dziesmas skaņa neliktos labāka par miglas tauri. Tas ir arī iemesls, kāpēc dažās filmās Tu nevari saprast, ko aktieri saka. Labam skaņu operatoram būtu vajadzējis to visu noskaidrot pašam, lai labi padarītu savu darbu. Bet kinofilmu nozarē notiek arī gluži pretēji – dažas instrukcijas par kino apgaismojumu ir tik lieliskas, ka tām precīzi sekojot, rezultātā var iegūt skaistu epizodi.

Tas ir nožēlojami, īpaši ātrā un tehniskā laikmetā, ka ne visām darbības jomām ir atbilstošas mācību grāmatas. Tomēr tas nedrīkst cilvēku apstādināt! Kad ir pieejami labi materiāli un grāmatas, novērtē un izstudē tās labi! Ja tādu nav, savāc to informāciju, kas ir pieejama, studē un pārējās iemaņas izstrādā pats!

Tomēr teorija un informācija dod rezultātus tikai tad, kad tos pielieto trenējoties.

Cilvēks ir apdraudēts, ja tie, kas viņam ir apkārt, netrenē savas prasmes tik ilgi, līdz viņi patiešām var tās PIELIETOT. Ir milzīga atšķirība starp „pietiekami labs” un profesionālu prasmi un veiklību. Pār šo plaisu var uzcelt tiltu ar treniņa palīdzību.

Pārliecini cilvēkus vispirms vērot, mācīties, izdarīt secinājumus un tikai tad darīt! Kad tas ir izdarīts, panāc, lai viņi pielieto, pielieto un vēlreiz pielieto, kamēr viņi to varēs izdarīt kā profesionāļi!

Veiklība, prasme un ātrums sniedz patiesu prieku. Bet drošību var panākt tikai ar treniņu. Mēģināt dzīvot liela ātruma pasaulē kopā ar lēniem cilvēkiem nav pārāk droši.

Ceļš uz laimi vislabāk ir

veicams ar zinošiem ceļabiedriem.

Bookmark and Share

Veselā saprāta rokasgrāmata labākai dzīvei "Ceļš uz Laimi"

Top.LV