Miķeļdiena jeb Apjumības

Detaļas

Autors Redakcija

Gada laikā izceļas astoņi notikumi, ko latvieši atzīmē kā gadskārtu svinības. Tie ir Meteņi, Lieldienas, Ūsiņi, Jāņi, Māras, Miķeļi, Mārtiņi, Ziemassvētki. 

Šo svētku tradīcijas saistītas ar Saules spēka stiprināšanu, auglības vairošanu, aizsargāšanos pret dažādiem ļauniem gariem. Katriem svētkiem ir savi raksturīgi ēdieni, kas piemēroti attiecīgajam gadalaikam.

Senajā laika skaitīšanas sistēmā Miķeļi iezīmē rudens saulgriežus, kad diena un nakts ir atkal vienādā garumā. Miķeļos senatnē parasti svinēja apjumības – bija pabeigta labības pļauja un galdā lika lielu kukuli no trejām labībām – tas bija domāts tīrumu dieviņam Jumītim, auglības nesējam.

Miķeļu dziļākā būtība ir novāktā raža, prieks par to, saules ceļš pretim gada tumšākajam laikam un dvēseļu laika atnākšana.

Ar Miķeļdienu sākas veļu laiks. Miķeļa dienā zemnieki noteiktās vietās ziedo vasku, sviestu, maizi, sieru, gaļu, vilnu un naudu. Daļa no ziedojumiem pieder pie veļu mielasta, bet pārējie ir ziedojumi mājas garam. Miķeļdienā, līdzīgi kā Jurģos, atkārtojas gaiļa upurēšana un staļļa durvju smērēšana ar asinīm.

Miķeļi bija pēdējais laiks, kad vasarā nolūkoto meitu var bildināt un dzert derības. Pēc Miķeļiem bildināšana bija jāatliek uz citu gadu.

Miķeļdienas ticējumi

• Par cīņu ar pelēm un žurkām. Miķeļa rītā nav jākuļ, jo tad peles klausās un, kur dzirdot kuļam, tur aiziet ziemā dzīvot. Lai peles nenāktu mājās, tad naktī uz Miķeļa dienu klusām izslauka istabu, mēslus saber kādā vecā grozā un jāteniski uz slotas kāta – pulkstens vienā rokā, grozs otrā, jāj uz krustceļa, kur nomet grozu ar mēsliem un jāj atpakaļ. Miķeļa dienas rītā vajag pa mājām izstaigāt visus kaktus un paņemt maizes gabalu līdz, tad visas žurkas un peles aiziet no mājām projām. Miķeļu vakarā ar pīlādžu koku jābada visur, kur ir žurkas un jāsaka: "Ej uz kaimiņu mājām, tur vairāk ko ēst, kā pie manis." Miķeļa dienā jāpaņem žagars, jāizper mājā visas malas un jāsaka: "Projām, projām pele, projām, žurka!" Tā perot jāejot līdz robežai un žagars jāpārsviež pār robežu. Pēc tam jānākot mājā, bet atpakaļ nav brīv skatīties.
• Prognozes par gaidāmo laiku. Lietus Miķeļos vēsta siltu ziemu. Ja Miķeļa dienā vējš pūš no ziemeļiem, tad gaidāma auksta un dziļa ziema, kad no dienvidiem, tad silta un bez dziļa sniega, bet kad no vakariem vai rītiem – tad mērena. Kad pirms Miķeļiem nobirst kokiem lapas, tad pirms Jurģiem jau liela zāle, būs silts un agrs pavasaris. Ja lapas birst pēc Miķeļiem, pavasari ilgi turēsies sniegs. Ja Miķeļa diena un nakts ir miglaina, tad būs laba vasara; ja sausa un auksta – slikta vasara.
• Miķeļdienā nedrīkst nekā no meža vai no svešām mājām nest mājās, tad peles un žurkas apstāj un var atnest līdz to māju peles un citus kukaiņus. Ja pārnes no meža skujas, tad čūskas nāk mājās. Kas Miķeļu dienā vērpj, tam aitas labi neizdodas. Miķeļa nedēļā nedrīkst kāpostus noņemt, tad tie ir sūri vai cieti kubulā.
• Ja grib, lai kāda meita tai gadā neapprecas, tad Miķeļa vakarā jāsper slota sētmalē un jāsaka: "Miķelīša vakarā slotu sviedu sētmalā, lai satrūda tautu dēli, tā kā slota sētmalā."
• Ja Miķeļa vakarā, govīm mājā nākot, kādai no tām pie mutes redzams zāles kušķis, tad to ziemu lopbarība būs dārga/pavasarī lopiem trūks barības vai pat tā varot ienest visā mājā badu.

Par ticējumiem izmantota informācija no P. Šmita grāmatas " Latviešu tautas ticējumi ".