Lāplēša diena un mazliet vēstures

Detaļas

Autors Redakcija

1918. gada 18. novembrī tika pasludināta Latvijas Republikas neatkarība. Taču brīvība nenāca viegli. Laika posms no 1918. gada 18. novembra līdz 1919. gada 11. novembrim bija viens no smagākajiem jaunās neatkarīgās valsts vēsturē.

Notika cīņas par šo stratēģisko teritoriju.

Cīniņā piedalījās uzreiz trīs spēki.

No vienas puses jaunā padomju valsts tiecās paplašināt savu ietekmes sfēru. Janvāra sākumā sarkanā armija ienāca Rīgā un mēneša laikā ieņēma lielu daļu Latvijas valsts teritorijas.

No otras ppuses - liels spēks bija Latvijas zemessardze (vēlāk Baltjas Landesvērs) – brīvprātīgās vienības, kurās lielu daļu sastāva veidoja vācbaltieši, un vācu armijas Dzelzs divīzija, kas tiecās saglabāt šeit provācisku ietekmi. Aprīlī Landesvērs gāza K. Ulmaņa valdību un iecēla premjerministra amatā luterāņu mācītāju Andrievu Niedri, bet maijā Landesvērs padzina sarkano armiju un ieņēma Rīgu.

Trešais spēks bija latviešu nacionālie bruņotie formējumi, kurus izveidoja pagaidu valdība. Ar Igaunijas armijas atbalstu 1919. - šī sarežģītā  gada - jūnija beigās Landesvērs un Dzelzs divīzija tika sakautas. Dzelzs divīzijas zaldāti pameta Rīgu, bet Landesvērs kļuva par Latvijas armijas daļu.

Ar šo cīņa nebija beigusies. Septembrī Vācijā no krievu karagūstekņiem – zaldātiem un oficieriem –izveidoja Rietumu brīvprātīgo armiju, kuru vadīja baltgvardu oficieris Pāvels Bermonds. Formāli šī armija pakļāvās baltgvardu ģenerālim Judeņičam. Taču septembrī Bermonts nolēma mainīt spēku izvietojumu un paziņoja, ka uzņemas visu varu Baltijā.

Bermonda uzbrukums Rīgai tika atsists 1919. gada 11. novembrī. Šo dienu Latvijā atzīmē kā Latvijas brīvības cīņās kritušo varoņu piemiņas dienu. Par godu varoņiem tika nodibināts Lāčplēša ordenis, bet šo dienu dēvē par Lāčpēša dienu.

Lāčplēsis ir latviešu nacionālā eposa, kuru 1888. sadā sarakstīja Andrejs Pumpurs, varonis, apkopojot tautas folklorā apdziedātos spēka vīra varoņdarbus. Pats Lāčplēsis, sievietes un lāča dēls, ir galvenais eposa varonis un simbolizē tautas spēku, varonību diženumu, pienākuma apzinu, kā arī romantismu, mīlestību un uzticību. Lāčplēša pārdabiskais un pārcilveciskais spēks slēpjas viņa ausīs.

Lāčplēša diena ir par Latvijas brīvību dzīvību atdevušo varoņu piemiņas diena. Šajā dienā notiek piemiņas dievkalpojumi, pie Brīvības pieminekļa tiek nolikti ziedi, notiek karaspēka parāde.

Vakarā simtiem cilvēku dodas uz Daugavas krastu, kur pie Rīgas pils sienas aizdedzina svecītes.

Apliecinot cieņu Latvijas brīvības cīņu karavīriem, žurnāla „Sarunas pie Ģimenes pavarda” redakcija sveic lasītājus Lāčplēša dienā.