Mārtiņdiena 10. novembrī

Detaļas

Autors Redakcija

Turpinām jūs iepazīstināt ar Latvijas tradicionālajiem svētkiem. Līdzīgi kā citas dienas, arī Mārtiņdiena ir radusies saskaņā ar lauku darbu kalendāru, kas izsenis ir vadījis visu tradicionālā latvieša dzīvi. Šo dienu svin 10. novembrī.

Mārtiņi – tas vidus starp vasaras un ziemas saulgriežiem, un tas ir saistīts ar laiku, kad mājlopus pārstāj laist lauku ganībās. Kopš šīs dienas lopi dzīvos kūtī, bet gani līdz pavasarim atpūtīsies.

Tā ir arī diena, kad beidzas veļu laiks – mirušo cilvēku dvēseles, kas ir atnākušas uz Miķeļiem, nu dodas atpakaļ veļu valstībā.

Tiek uzskatīts, ka šajā dienā jau ir aizsaluši purvi. Senajiem latviešiem tas bija jo īpaši svarīgi, jo tas nozīmēja, ka jātnieks zirgā var jebkurā vietā brīvi izbraukt cauri, un no šādiem jātniekiem ir jāsargās.

Mārtiņdienas ticējumi.

Sakarā ar precībām.

Jaunām meitām Mārtiņos ejot gulēt, apģērbs bjija jāizmētā istabas vidū. Tā, kura sapņos apģērbu pacels, nākamajā gadā izies pie vīra.

Mārtiņdienas rituāli.

Kā pasargāt zirgus. Gaiļa rituāls.

Ir īpašs rutuāls tam, lai zirgi veiksmīgi un bez zaudējumiem pārlaistu ziemu. Saimniekam ir jāpaņem gailis, jāaiziet uz stalli pie zirgiem un kopā ar gaili katram zirgam trīs reizes jāapiet apkārt  pretēji pulksteņa rādītāju virzienam. Kad gailis ir „apgājis” visus zirgus, to nokauj turpat stallī, nocērtot galvu, tā, lai asinis nokļūtu uz speciāli šim rituālam sagatavotām auzām.  Šīs auzas saliek zirgu barotavās. Pēc ticējuma asinīm slacītās auzas dos zirgiem veselību visai ziemai.

Tas vēl nav viss. Ar nocirstās galvas asinīm ir jānosmērē staļļa durvju stenderes un paloda, bet uz durvīm jāuzvelk krusts.

Protams, ir arī Mērtiņdienas ēdieni. Dainās tiek teikts, ka galdā ir jāceļ zoss, arī gailis vai vista, cūkgaļa, maize, pīrāgi, medus un alus.