Tīri latviešu tradīcija, kura apvieno pagānu, kristietības, ka arī kulinārās tradīcijas. Jūs laikam nojaušat? Tās ir slavenās latviešu piparkūkas! Tie ir medus cepumi ar garšvielām - smaržīgajiem pipariem, ingveru, krustnagliņām, kas piedod cepumiem īpašo brūno nokrāsu un pikantumu.

Atkarībā no tā, cik liela taka jāizgaismo Ziemassvētku vecītim, izvēlamies vienādus vai atšķirīgus traukus ūdens sasaldēšanai. Var izmantot jebkādas formas izlietotu trauku, piem., tetrapaku vai plastmasas  jogurta glāzes. Ūdeni lej gandrīz pilnu trauku un liek ledusskapja saldētavā.

Pierastie eiropiešu ziemassvētku rotājumi Latvijā roku rokā sadzīvo ar puzuriem - tradicionāliem latviešu salmu figūrrotājumiem. Viena no tradicionālākajām puzura formām - 12 mazi salmu rombiņi, kas kopā simbolizē 12 kalendāra mēnešus. Puzura vertikāla ass ir veidota no trim daļām - pagātni, tagadni un nākotni.  Puzura horizontālā ass sastāv

Kāds gaišs spēks ir beidzot noņēmis tumši pelēko, šķietami nebeidzamo tumsas plīvuru no Latvijas debesīm ! Kāds atvieglojums gan acīm, gan dvēselei!

Raugos pa logu uz baltajiem namu jumtiem, sarmu skarām bērzu līganajos zaros, klausos, kā sprakšķ 1.Adventes sveces liesma, un domāju par to, kas gan manā dzīvē ir Ziemassvētku gaidīšanas laiks...

Ar mūsdienīgu gaismas un video tehnoloģiju palīdzību tiks izgaismoti gandrīz simts pilsētvides objekti visā pilsētā. Gan ēku gaismojums, gan multimediālas projekcijas pilsētas parkos, uz augstceltnēm un pieminekļiem. Gaismu spēlēs izgaist rudens pelēcība, un pilsētas ainavas aplūkojamas citā dimensijā.

Cienījamie lasītāji!

Sveicam Visus lasītājus mūsu valsts svētkos - proklamēšanas dienā! 1918.gada 18.novembrī Tautas sapulce proklamēja Latvijas republiku, veidojot jaunu vēstures posmu.

Turpinām jūs iepazīstināt ar Latvijas tradicionālajiem svētkiem. Līdzīgi kā citas dienas, arī Mārtiņdiena ir radusies saskaņā ar lauku darbu kalendāru, kas izsenis ir vadījis visu tradicionālā latvieša dzīvi. Šo dienu svin 10. novembrī.

1918. gada 18. novembrī tika pasludināta Latvijas Republikas neatkarība. Taču brīvība nenāca viegli. Laika posms no 1918. gada 18. novembra līdz 1919. gada 11. novembrim bija viens no smagākajiem jaunās neatkarīgās valsts vēsturē.

Gada laikā izceļas astoņi notikumi, ko latvieši atzīmē kā gadskārtu svinības. Tie ir Meteņi, Lieldienas, Ūsiņi, Jāņi, Māras, Miķeļi, Mārtiņi, Ziemassvētki. 

12.gadsimtā, vācu krustnešiem nonākot Baltijas krastos, viņus pārsteidza pagānisko iezemiešu nesaprotamā līksmība pie nakts tumsā liesmojošiem ugunskuriem un mistiskā papardes zieda meklēšana.

Neliela mīkla.

 Vai jūs jau zināt? Vai jūs zināt, kāda būs ķīniešu kalendāra zīme 2013. gadā? O, tas būs Melnās Ūdens Čūskas gads!

Gudras un ļoti noslēpumainas.