„Izstādē rādīsim Baltijas dzintaru un stāstīsim par to, kā tas veidojies, rādīsim dzidrības formas – to, ka dzintars var būt pilnīgi caurspīdīgs. Rādīsim bastarda dzintaru – tādu, kam iekšā ir drusku matējums.” Būs apskatāms arī t. s. piena dzintars – pilnīgi matēts, ar Baltijas dzintaram raksturīgo dzeltenumu. „Mums ir arī kaulu dzintars – tāds, kas tiešām izskatās pēc kaula –, gan slīpētais, gan neslīpētais variants. Eksponātu vidū atrodams arī porainais dzintars, kas slīpēšanai neder, jo ir trausls, taču tādu zvejnieki senos laikos izmantojuši kā pludiņu pie saviem tīkliem.”

Dabas muzeja kolekcijā ir arī tā saucamais cukurdzintars – paskatoties pret gaismu, izskatās, ka tajā iekšā ir cukurgraudiņi.

Projekta vadītāja stāsta, ka izstādē būs aplūkojams arī purva dzintars, kas esot veidojies no sapilējušiem sveķiem un atradies dūņainā vai purvainā augsnē, tādēļ tam raksturīgs pelēcīgs tonis. „Parādīsim arī vienu no senajām [dzintara] formām – bekerītu, kas Baltijas dzintaros sastopams ļoti maz. Taču mūsu krājumā pārsvarā atrodams sukcinīts – dzeltenais dzintars, kas satur arī dzintarskābi. Citi dzintara paveidi sastopami retāk. Būtībā nav divu vienādu Baltijas dzintara gabaliņu, jo variantu ir bezgala daudz.”

Ekspozīcijā varēs aplūkot arī kauri dzintaru, kas atceļojis no Jaunzēlandes; ir arī Kolumbijas kopāli – ļoti skaists dzintars, kas gan nelabprāt pakļaujas apstrādāšanai, jo drūp. „Ļoti interesants ir no senajām Meksikas atradnēm nākušais tumši sarkanais dzintars. Vēl mums ir arī Sumatras fosilie sveķi, kam ir viegla violeta luminiscence. Tā ka paši redzat – dzintars var būt visdažādākajās krāsās. Būs arī Sicīlijas dzintars un Āfrikas kopāls.”

Visgrūtāk bijis sameklēt japāņu dzintaru, taču ar Japānas atbalstu izstādē būs apskatāms šajā Austrumu valstī atrastais senais dzintars.

18. janvārī norisināsies arī ilgi lolotā Grāmatu draugu ķēde – akcija „Gaismas ceļš”, kurā Rīgas ielās 2014 metru garumā no vecās Latvijas Nacionālās bibliotēkas uz jauno Gaismas pili no rokas rokā tiks padotas grāmatas.

Bibliotēkas jaunā ēka ir būtisks kultūras infrastruktūras objekts. Kopēja rokās sadošanās vienam mērķim Baltijas ceļā 1989. gadā atnesa neatkarību. Grāmatu draugu ķēde ir simboliska sadošanās rokās, kas apliecina vērtību sistēmu Rīgā un Latvijā. Sadosimies rokās par kultūras vērtībām, to saglabāšanu un tālāknešanu!

Grāmatu draugu ķēdei joprojām var pieteikties mūsu portālā!

No 18. janvāra apmeklētājiem būs atvērta izstāde „1914”, ko līdz 20. aprīlim varēs aplūkot izstāžu zālē „Arsenāls”. Tā akcentēs Pirmā pasaules kara ietekmi kultūrā, parādot gan mākslinieku – aculiecinieku – mākslas darbus, gan laikmetīgas kara interpretācijas mūsdienu autoru sniegumā. Izstāde ļaus iepazīties ne tikai ar unikālām fotogrāfijām, latviešu klasiskā modernisma darbiem, bet arī ar gleznām, grafikām un unikāliem tēlniecības paraugiem no citām valstīm – Igaunijas, Lietuvas, Somijas, Polijas, Slovākijas, Čehijas, Slovēnijas, Horvātijas, Serbijas un Ungārijas, kas pārstāv prestižākos mākslas muzejus un nacionālās galerijas.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) projekts „1914” ir viens no centrālajiem Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas gada programmas notikumiem, kas tiek īstenots tematiskās līnijas „Brīvības iela” ietvaros. Vērienīgā projekta centrā ir mākslas izstāde, kas 2014. gada sākumā būs skatāma LNMM izstāžu zālē „Arsenāls”.

Sestdien, 18. janvārī, jau no plkst. 8.00 no rīta līdz 17.30 pēcpusdienā Rīgas Centrāltirgus un tā paviljoni piedāvās vienreizēju notikumu – iespēju „nogaršot” visu 2014. gada programmu. Katrā no paviljoniem un Rīgas autoostā varēs izbaudīt programmas tematisko līniju atmosfēru, kā arī tirgus tradicionālo piedāvājumu. Tematiskās līnijas „Ceļu karte” noskaņas varēs baudīt Gaļas un Sakņu paviljonā, kur mājos „Izdzīvošanas komplekts”, Piena paviljons izzinās vēsturi ar tematiskās līnijas „Brīvības iela” dalībniekiem, Zivju paviljonā tiks ieskicēta „Dzintara ādere”, savukārt tematiskajai līnijai „Okeāna alkas” atvēlēta Rīgas Starptautiskā autoosta. Papildu informācija par paviljonu un autoostas programmu sekos turpmāk.

Daugavas akvatorijā – starp Dzelzceļa un Vanšu tiltu – plkst. 19.00 sāksies muzikāls gaismas stāsts par dabu, cilvēku un kultūru. Komponista Jāņa Lūsēna īpaši šim uzvedumam komponēto mūziku „izkrāsos” pirotehnisko uzvedumu meistara Kalvja Kalniņa un gaismu mākslinieka Normunda Bļasāna veidotās gaismas ainavas.

Tajā piedalīsies izcilākie Latvijas akadēmiskās, etno un popmūzikas mākslinieki, kori un orķestri. Koncerta vēstījums būs apliecinājums Rīgas vēsturiskajam un laikmetīgajam skaistumam un daudzveidībai. Rīgas vizuālajiem simboliem un zīmēm, kas spilgti stāsta par pilsētu mums pašiem un viesiem. Vietas, sajūtas un ļaudis, ar kuriem lepojamies. Rīga, kas apdziedāta un mīlēta tautasdziesmās un mūslaiku dzejā. Ar Riharda Vāgnera, Pētera Čaikovska, Emīla Dārziņa, Marģera Zariņa, Imanta Kalniņa, Raimonda Paula, Artūra Maskata, Ērika Ešenvalda, Jāņa Lūsēna neaizmirstamām mūzikas kompozīcijām Rīga šajā koncertā klausītājus uzrunās kā laikmetīga kultūras un mākslas pilsēta.

Vienīgā Rīgas – Eiropas kultūras galvaspilsētas partnerpilsēta 2014. gadā būs Sigulda, kas arī visa gada garumā piedāvās plašu pasākumu programmu. Īpašs kultūras notikumu klāsts gaidāms arī 19. janvārī, kad Sigulda pievienosies kultūras galvaspilsētas gada programmai.

Šajā dienā plkst. 15.00 no Rīgas uz Siguldu dosies īpašs vilciens – svētku ekspresis. Visa ceļa garumā pasažierus priecēs muzikāli priekšnesumi, notiks mākslinieciskas aktivitātes. Pilsētas Svētku laukumā būs apskatāmi britu mākslinieka Saimona Beka lielizmēra mākslas darbi sniegā. Eiropas kultūras galvaspilsētas gads Siguldā tiks atklāts ar „Gaismas pastaigām”, Francijas radošās kompānijas „Picto Facto” lielformāta instalācijām, elektroniskās mūzikas programmu „Koncerts septiņiem sintezatoriem”, kas tapusi, sadarbojoties taustiņinstrumentālistam Kasparam Tobim un video māksliniekam Artim Dzērvem, „Dzelzs vilka Jauno Jāņu orķestra” albuma „Kālabad” prezentācijas koncertu, īpašām akcijām un galveno notikumu Siguldas pils kompleksā. Atklāšanas pasākums ir daļa no vides mākslas festivāla „Daba. Pilsēta. Nākotne”, ar ko Sigulda piesaka jaunas, novatoriskas un interesantas norises savā pilsētā.

VAIRĀK PAR PROGRAMMU LASIET SIGULDA.LV

Režisores Kirstenas Dēlholmas iestudētā Riharda Vāgnera opera jeb šajā gadījumā drīzāk opuss tēlos „Rienci. Triumfs un sakāve” nākamā gada 19. janvārī būs viens no Rīgas kā 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas publiskajiem atklāšanas pasākumiem. Un šāda izvēle nav nejauša, jo tieši šo operu, kas vēlāk tās komponistam atnesa pasaules slavu, Vāgners sāka rakstīt laikā, kad dzīvoja Rīgā – no 1837. gada augusta līdz 1839. gada jūlijam. Šeit tapuši operas pirmie divi cēlieni, pārējie trīs – Parīzē. Kopš 1878. gada, kad „Rienci” tika iestudēta Rīgā, šī opera te vairs nekad pilnā apjomā nav uzvesta.

Vairāk šeit