Sniga pērnais sniegs ... ( trešais Levels)

Detaļas

Autors SIA EKOCENTRS

„Un aizsūtīja mani sieva uz mežu pēc egles,”

„Bez egles,” – saka – „nenāc ...”

„Toties ar egli,” – saka – „Nāc!”

Lūk, aptuveni šāds piedzīvojums notika ar vienu mūsu klientu īsi pirms Jaunā gada. Nu, vai gandrīz tāds pats...
Mūsu klients – apburošs vīrietis vidējos gados - gribēja pārdot savu dzīvokli un Latviju pamest – atkal apvienoties ar saviem radiniekiem kaut kur Krievijā. Nu un, protams, vērsās pie mums pēc palīdzības. Bet palīdzība viņam patiešām bija nepieciešama, jo dzīvoklis viņam nebija privatizēts un tajos laikos pārdot šādu dzīvokli varēja tikai „maiņas ceļā”. Tas ir, izveidoja ķēdīti, kuras sākumā stāv „Cilvēks ar naudu” – pircējs, bet beigās tas pats - pārdevējs. Tas ir cilvēks, kurš ir gatavs par savu dzīvokli saņemt „maisu naudas”  un ar šo maisu arī aiziet, nepretendējot ne uz kādu jumtu virs galvas. Nu, bet starp šiem vispār jau galvenajiem personāžiem var saskaitīt daudzus cilvēkus, kuri maina savu dzīvokli pret citu, kurš tiem labāk der un kuru tie vēlas...

Tādas lietas. Tas notika ziemā, tieši pirms Jaunā gada. Sniga pērnais sniegs...

Nu, ko!

Mums ir „noslēdzošais” – mūsu klients. Atliek vien atrast „Cilvēku ar naudu”. Lai arī šī ir pierasta, rutīnas lieta, tomēr tajā ir diezgan daudz ko noņemties. Tā tikai liekas, ka viņš, pircējs, burtiski stāv „pie stūra”... , ja reiz mākleris cilvēku atveda, viņam uz dzīvoklīti acis iedegās, viņš uzreiz ir pircējs. Protams, var jau būt, ka viņš ir pircējs. Tikai, kā rāda prakse, pircējs, viņš „ ne līdz.... to pašu”, ne pavisam tas, ko domā.
Jo „dzīvas ” naudas viņam pavisam nav. Bet viņam ir cits savs dzīvoklis, kuru viņš grib ar tīru sirdsapziņu apmainīt. Bet mums ir vajadzīga nauda. Tā mums ir pircēja dzīvokļa pircējs, cita dzīvokļa pircējs, kurš pērk nākamā pircēja dēļ, un tas, savukārt - nākamā dēļ. un tā tālāk, un tālāk... Sniga pērnais sniegs...

Un , lūk, tas notika!
Visa ķēdīte ir atrasta un noslēgta, pircējs ar naudu, kā saka „elpo pakausī” – viņš grib Jauno gadu sagaidīt jaunajā dzīvoklī.

Akurāt līdz decembra sākumam.

Arī mūsu klients no priekiem nejūt zemi zem kājām. Jo ir saprotams, ka viņš aizejošajā gadā var paspēt gan savu dzīvokli pārdot, gan naudu saņemt. Tā, ka Jauno gadu jau jaunajā dzīvesvietā sagaidīs. Mūsu klienta laulātā draudzene uzreiz no priekiem no dzīvokļa izrakstījās un aizbrauca jaunajā vietā vīt ģimenes ligzdu un gaidīt vīru ar naudu. Arī visas mēbeles no dzīvokļa konteinerī sapakoja un aizsūtīja prom kā materiālu tai pašai jaunajai „ligzdai”.
Jā, bet tikai pasaku var ātri izstāstīt...

Bet mums vēl lieta jāizdara. Bet šeit viss ir kā datorspēlē, kā izgāji Level 1, esi tik laipns, pārej uz Level 2, tas ir uz to līmeni, kur varonim (tas ir māklerim) ir jāsavāc visi pareizie dokumenti. Parasti ar zināšanām un pieredzi šo līmeni var ātri iziet.

Bet tālāk, kā jau jūs noprotat, it Level 3, kur no Varoņa jau nekas vairs nav atkarīgs. Tas ir ierēdņu līmenis. Tas ir tik Levels...

Sniga pērnais sniegs...
Gribas domāt, ka par ierēdņiem un viņu darbu jau ne mazums vārdu ir pateikts un neko jaunu vairs negribas piebilst.  Viss jau būtu nekas, ja viņu darbs pavisam nekādā veidā neskartu cilvēkus. Bet nē, bez viņiem neviens pasākums neiztiek, visur iebāž savu „uzraugoši atļaujošo” (ķermeni). Vispār, mēs dokumentus iesniedzām. Gaidām....

Komisiju!

Tieši tā, ar lielo burtu, jo bez šīs pašas Komisijas, kuras sēdes notiek reizi nedēļā,  lēmuma neviens nekur nedrīkstēja kustēt. Sēžam. Gaidām. Bet komisijas sēdes kā nenotiek, tā nenotiek ... nav vienu nedēļu, nav otru. Nu jau Ziemassvētki deguna galā, bet komisija nekādi nevar apsēsties...

Tas ir, laikam jau viņi ir kaut kur „apsēdušies”, bet acīmredzot cita iemesla vadīti.

Kur un kā – nav zināms.
Bet pērnais sniegs sniga ...

Tā nu mūsu klients nekādi nevar aizbraukt, gaida naudu. Arī pircējs viņam ar prieku šo naudu būtu atdevis, bet pagaidām nav dokumentu. Tā arī sēžam stacijas uzgaidāmajā telpā.

Un viņš, godīgais pilsonis, guļ uz iznomātās saliekamās gultas viens tukšā dzīvoklī, bet mūsu komisija joprojām „notur sēdi”...

Izklaidējas ...
 Mēs par viņu ļoti pārdzīvojām, bet, par laimi, kā izrādījās, viņš bija gana dzīvespriecīgs onkulis, „nekāra mūs pie lielā zvana” bez iemesla. Bet, sapratis, ka viņa atrašanās laiks Latvijā ievelkas, bet Ziemassvētki un Jaunais gads neatgriezeniski tuvojas, nopirka sev eglīti un nolika blakus saliekamajai gultai.

Kopā gaidīt mazliet priecīgāk.

Sniga pērnais sniegs...
Beidzot vajadzīgā komisija sanāca uz sēdi. Tieši starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu! Lēmumu pieņēma pareizu un ātri, orderus izrakstīja nekavējoties. Neticami! Laikam gan pirms tam kārtīgi bija „sēdējuši”...

Un mēs saprotam, ka klientam ir vēl iespēja Jauno gadu sagaidīt kopā ar ģimeni. Viss, kas tam ir nepieciešams, ir pabeigt visu papīru noformēšanu, visādus pierakstus un izrakstus.

Tikai!
Bet darba dienu aizejošajā gadā praktiski nav palicis. Kādas tur dienas, skaits faktiski jau iet uz stundām, jo katrs ierēdnis cenšas pēc iespējas ātrāk nokļūt savās mājās pie eglītes. Un, protams, atlikt visus darbus uz nākamo gadu. Kurš nepaspēja, tas – nokavēja.

Ak, kā mēs „lidojām” ar šiem papīriem! Var bez sirdsapziņas pārmetumiem nelikt pēdiņas, jo  - LIDOJĀM! Jeb ļoti ātri un žiperīgi pārvietojāmies... Jā –ā ... Laikā un telpā.

Sniga pērnais sniegs ... paspējām, kā saka, „pēdējā vagonā”.

Bet – paspējām!

Mūsu klients pat paspēja nopirkt biļeti (!)

Laiks bija lidojumam labvēlīgs (!!)

Tā viņš sagaidīja Jauno gadu kopā ar savu sievu jau jaunajā ligzdiņā un pat citā valstī.

Gandrīz vai jāsaka: „Tā nemēdz būt!”

Mūsu klienta eglīte palika un sagaidīja jaunos iedzīvotājus.

Viņi par to bija ļoti priecīgi.
Bet pērnais sniegs joprojām sniga ...