Jeļenu Kordževu pieņēma Krievijas rakstnieku savienībā.

Kur literatūra – kur nekustamais īpašums? Jeļena Kordževa jau vairāk nekā 20 gadus nodarbojas ar nekustamā īpašuma pirkšanu, pārdošanu, telpu iznomāšanu un citām rieltoru jautājumiem.

Manu rotu stāsts aizsākās manā bērnībā, kad kopā ar tēvu gājām skatīt Jūgendstila arhitektūru Rīgas skaistākajās ielās. Īpaša bija un ir Alberta iela, uz kuras mans tēvs, kaislīgs arhitektūras cienītājs, stāstīja man katras mājas stāstu; izcilākie vienmēr bija par Mihaila Eizenšteina meistardarbiem.

Markam Andrejevičam patīk papļāpāt. Nolasīja man izglītojošu lekciju par uzcītības lietderību.

1. Lai lūpas kļūtu kārdinošas, saki labus vārdus.

Izcilais mākslinieks par to, kā padarīt dzīvi aizraujošāku.

Dažreiz, kad ļoti gibas apēst cepumu, bet to nedrīkst – es aizdomājos. Kas Dievam ir vairāk pa prātam? Lai Dalai Lama būtu laimīgs vai lai viņš ēstu tikai to, kas atļauts?

... Un ēdu cepumiņu.

Dalai Lama

Intervija ar vienu no vadošajiem  klīnikas „KLIVET” veterināriem Dmitriju Mihailovu

- Cik sen jūs strādajat par veterināru?

Draugi, labdien!

Lūk, atkal esmu es.

Atvainojiet, ka tik ilgi nebiju kopā ar Jums.

Dažkārt tomēr zvaigznes sastājas interesanti.

Šoreiz, man pavisam negaidīti, sakrita tādi notikumi, kuri šķietami nekādi savā starpā nav saistīti. Es noteikti gribu ar jums dalīties.

Marina Gribanova ir ārkārtīgi enerģisks cilvēks, ne minūti nespēj nosēdēt bez darba. Pēc pašas vārdiem viņas darba diena sākas tad, kad viņa pamostas, un beidzas tad, kad iet gulēt.

Taisnību saka – katrs cilvēks ir briljants ar savu slīpējumu, ar savu krāsu un formu. 

Kāds sevi nekad mūžā neslīpē, paliekot tāds, kā ir. Cits bez noguruma pilnveidojas un slīpē šķautnes, tiecoties pēc pilnības.

Kā šādu piemēru vēlos iepazīstināt ar inženieri un radošu cilvēku, sociālā projekta „Ceļš uz laimi” vadītāju un Transhimalaju ekspedīciju organizētāju, uzņēmuma īpašnieci un pazīstama dzejnieka mūzu - Veltu Krivmani.

Mēs sarunājamies ar Veltu. Šoreiz  - par Himalajiem.

Cilvēks, kurš atrodas uz pārejas virsotnes.

Tieši šādu iespaidu uz mani atstāja Aleksandrs Senkevičs, kurš man tika stādīts priekšā kā „Sudraba laikmeta pēdējais dzejnieks”.

Intervija ar Vladu Bogovu, Kultūras attīstības fonda līdzpriekšsēdētāju.

- Labdien! Tik bieži negadās tikties ar cilvēku, kura profesionālajos pienākumos ietilpst attīstīt kultūru. Kas Jūs esat pēc profesijas?

- Esmu vēsturnieks novadpētnieks, krievu filoloģijas maģistrs.

Intervija ar Latvijas Pauerliftinga Sporta federācijas izpilddirektora un sporta biedrības „ARKAN SPORT” vadītāju Vitāliju Dubovu.

Intervija ar ievērojamo altistu Maksimu Novikovu

-      Pie kā Jūs pašlaik strādājat?

-      Es ierakstu kompozīcijas, kuras speciāli man raksta mūsdienu ievērojamākie komponisti.

 Intervija ar mākslinieci, pedagoģi un vienkārši skaistu sievieti Tatjanu Anufrijevu.

Ar Tatjanu esmu pazīstama jau sen. Man viņa ir nepārspējama guru mākslā. Taču – tā tas ir man. Žurnāla „Pie ģimenes pavarda” lasītājiem Tatjana pati par sevi pastāstīs.

Saruna ar Rīgas vecāko skursteņslauķi, šīs profesijas pārstāvi vairākās paaudzēs Vari Vilcānu.

- Sakiet, lūdzu, cik sen eksistē Jūsu profesija?

- Laikam ļoti sen, kopš tiem laikiem, kad cilvēki sāka ierīkot savos mājokļos pavardu.  

Intervija ar Latvijas Tautas sporta asociācijas ģenerālsekretāri Gaļinu Gorbatenkovu.

-        Jūs vadāt Latvijas tautas sporta asociāciju. Kas īsti ir „tautas sports”?

Intervija ar mākslinieci Patrīciju Tinkusi.

- Kādā stilā Jūs gleznojat savas gleznas?

- Tas ir romantiskais sirreālisms. No vienas puses, man jau sen ļoti patīk amerikāņu mākslinieks Marks Ernsts,

Dziedātāja Sola (Solvita Avakjana) un viņas sapnis.

- Sola, vai drīkstu painteresēties par Jūsu uzvārda saknēm?

- Esmu no daudznacionālas ģimenes. Tēvs – armēnis, mamma – latviete no Latgales.