"Dzīves garša", otrā kārta. Piecas minūtes Elizabetes ielā.

Detaļas

Autors Inna Torregrosa

Konkurss „Dzīves garša” turpinās! Un mēs turpinam saņemt mūsu lasītāju rakstus. Rakstu daudz, kas nozīmē, ka arī talantīgo personu – daudz. Šodien mēs ar prieku piedāvājam izlasīt rakstu „Piecas minūtes Elizabetes ielā”.

Autore - Inna Torregrosa, emigrante no Latvijas, kas aizbrauca uz Itāliju, tur apprecējās ar itāļu vīndari Enriko Torregrosu, Žerāra Depardjē draugu.

Uz Ziemassvētkiem Torregrosas kundze ar vīru apciemoja Latviju. Ģimene izskata iespēju atvērt Rīgā sava uzņēmuma pārstāvniecību Baltijas valstīs.

Kad skrien savās darīšanās, ne vienmēr atliek laiks un vēlēšanās skatīties apkārt.

Taču kādā ziemas dienā sanāca tā, ka es uz kādām piecām minūtēm apstājos Elizabetes un Antonijas ielu krustojumā, lai pabeigtu telefona sarunu. Saruna beidzās, un, pirms turpināt ceļu, es apskatījos apkārt.

Tas, ko ieraudzīju, bija ļoti interesanti. Man garām pagāja silti saģērbusies ģimene, apbruņojusies ar karti, kurā ģimenes galva saspringti lūkojās. Pretī viņiem nāca jauniešu grupa, un arī - ar karti.

Man kļuva interesanti, kas vēl staigā pa Elizabetes ielu?

Kā izrādījās — daudz dažādu cilvēku.

Bez šīm divām grupām ar kartēm pretī slavenajai zili balti zilajai arhitekta Eizenšteina radītajai mājai stāvēja divas tūristu grupas ar fotoaparātiem. Viņi bildēja un bildēja šo māju, bet grupa, kas pienāca no Antonijas ielas, nekādi nevarēja ieņemt savu vietu fotosesijai.

Tostarp rīdzinieki devās savās gaitās. Tuvojās jauns pāris ar aveņu krāsas ratiņiem, gāja sieviete gados ar mazu sunīti un vīrietis ar lielu baltu suni pavadā.

Pretējā ielas pusē cauri tūristu pulciņam centās iziet jauns pāris, no tikko stāvvietā noliktas mašīnas izkāpa un kaut kur aizskrēja gara auguma vīrietis sarkanā vējjakā.

Arī es devos savās darīšanās.

Bet Elizabetes iela palika demonstrēt savu skaistumu visiem, kas gatavs pacelt skatienu no asfalta un vienkārši paskatīies augšup.

Inna Torregrosa