Dzīvi apliecinošs skats uz veselību
- Detaļas
- Autors Administrācija
Intervija ar Latvijas Tautas sporta asociācijas ģenerālsekretāri Gaļinu Gorbatenkovu.
- Jūs vadāt Latvijas tautas sporta asociāciju. Kas īsti ir „tautas sports”?
- Jūs domājat tas ir novuss vai kegļi? Nekādā gadījumā! Manā izpratnē tautas sports ir sports visiem. Diemžēl pie mums vārds „sports” asociējas ar profesionālo sportu. Savukārt mēs esam ne tik daudz sporta, kā fiziskās kultūras, dzīves kvalitātes uzlabošanas piekritēji. Mēs neesam par rekordiem, bet gan par Latvijas tautas veselību.
- Tātad jūs negatavojat olimpiskos čempionus?
- Nē, tas ir Olimpiskās komitejas uzdevums. Bet mūsu uzdevums ir radīt iespējas, izglītot un motivēt, lai katrs cilvēks, neatkarīgi no vecuma un fiziskā stāvokļa sāktu fiziskās aktivitātes, vingrotu un uzturētu sevi tonusā.
- Laikam tomēr katram būtu jāgrib pašam nodarboties ar sportu?
- Nu, kā teica mani skolotāji: „Slinkums ir radies vēl agrāk par cilvēku”. Protams, iekšējo slinkumu nākas pārvarēt, lai sāktu darbu ar sevi.
- Jā, to Jūs precīzi atzīmējāt. Slinkumam ir baismīgs spēks. Tomēr, lai sasniegtu kaut kādus rezultātus, vajadzīgs regulārs darbs. Tomēr ne vienmēr var paspēt aizskriet uz trenažieru zāli vai uz kādu fitnesa klubu. Arī slodzes tur var nesakrist ar cilvēka iespējām.
- Nav vajadzīgas lielas slodzes. Piemēram, es tagad vadu nūjošanas grupu. Nekādas slēgtas zāles, svaigs gaiss, brīnišķīga kompānija, lieliska stāja. Man bija vajadzīgi pieci gadi, lai pārvarētu skepsi attiecībā uz nūjošanu, pēc tam es sapratu, ka tas ir vienkārši un rezultatīvi. Rezultātu maksimums ar minimāliem ieguldījumiem.
- Nūjošana nāk no Somijas, vai tie ir tādi privātie klubi Somijā?
- Tā ir Somijas valsts 20 gadu attīstības programma, kuru pieņēma jau 1991. gadā, tajā galvenais finanšu akcents ir likts uz izglītību un iedzīvotāju veselību. Somi valsts līmenī atzina, ka vesels cilvēks ir nācijas bagātība! Tas ir kā sarkanais pavediens visās sporta attīstības programmās valstī.
- Ko viņi tādu paveica?
- Pirmkārt, bija investīcijas infrastruktūrā. T.i. tika veidoti sporta klubi, sporta bāzes, raidera parki, celiņi utt., un tas viss bija brīvi ieejams.
- Vēl vairāk, valsts kopā ar darba devējiem atbalsta tos, kuriem ir veselīgs dzīvesveids.
- Interesanti, ko var izdarīt valsts līmenī, lai mudinātu cilvēkus nodarboties ar fiziskām aktivitātēm?
- Dažādās valstīs tas ir atšķirīgi. Tai pat Somijā, piemēram, ja cilvēkam gada laikā nav nevienas slimības lapas un viņš var apliecināt, ka uztur veselīgu dzīvesveidu, viņš saņem gada atalgojumu 400 eiro apmērā. Tas ir tieši tik daudz, cik maksā gada abonements uz sporta zāli. Francūži piešķir papildus atvaļinājuma nedēļu tiem, kuriem nav slimības lapu.
- Bet tas taču ir nopietns slogs valsts ekonomikai?
- Nekādā gadījumā! Amerikāņu ekonomistu pētījumi liecina, ka zaudējumi, kurus izsauc ārstēšanās nepieciešamība, ievērojami pārsniedz tos izdevumus, kas virzīti uz profilaksi. Tā, pēc aprēķiniem, ja profilakse vienam cilvēkam izmaksā 3$, tad izdevumi ārstēšanai un zālēm ir 12$. Redziet, ekonomija ir 9$ uz cilvēku mēnesī! Plus tas, ka vesels cilvēks ir daudz produktīvāks. Tādēļ Eiropā ir nopietni nobažījušies par iedzīvotāju veslību.
- Kādi ir divdesmit gadu programmas rezultāti?
- Divdesmit gadu laikā somi ir izvirzījušies Eiropas valstu trijniekā veselības ziņā. Resnu somu jūs neieraudzīsiet. Šīs pieredzes dēļ somu sporta speciālisti ir ļoti pieprasīti visā pasaulē.
- Kas notiek ar fizisko kultūru Latvijā?
- Diemžēl pagaidām mums nav ar ko lepoties. Mēs veselības rādītāju ziņā ieejam Eiropas valstu „līderu” trijniekā no zemākā gala. Bet ar kaut ko ir jāsāk. Somi uz tādu rezultātu gāja divdesmit gadus. Tā ka mums viss vēl ir priekšā.
- Vai ir vēl kaut kas, ko Jūs gribētu pastāstīt mūsu lasītājiem par to, kā ir jārūpējas par savu veselību?
- Jā. Es gribu pateikt, ka, pirmkārt, ir jāpārvar savs slinkums un jāsāk rūpēties par sevi. Rekomendējamais minimums, lai uzturētu sevi formā ir šāds:
- Kā minimums 30 minūtes staigāt ātrā solī vai
- 10000 soļi dienā vai
- 5 reizes uzkāpt trešajā stāvā vai
... ir tāds „laimes hormons” endorfīns. Kad tas tiek izstrādāts, cilvēks izjūt laimi. Bet, šo hormonu izstrādā divos gadījumos: kad cilvēks nodarbojas ar sportu un kad košļā, piemēram, šokolādi. Tikai sporta radītais hormons nokļūst galvā, bet no šokolādes – taisnajā zarnā. Tādēļ- neglabājiet savu laimi zarnās! Ņemiet rokās nūjas un ejiet laukā, kur ir svaigs gaiss un dzied putniņi, un gūstiet baudījumu no dzīves!
- Milzīgs paldies par tik dzīvi apstiprinošām rekomendācijām! Kur var vairāk uzzināt par fizisko kultūru katram?
- Apmeklējiet musu mājas lapu www.sportsvisiem.lv un pievienojieties mūsu programmām, Jūs iegūsiet daudz laimes!
