.

Krievu (un ne tikai) kultūra Rīgā.

bogov vlad11Intervija ar Vladu Bogovu, Kultūras attīstības fonda līdzpriekšsēdētāju.

- Labdien! Tik bieži negadās tikties ar cilvēku, kura profesionālajos pienākumos ietilpst attīstīt kultūru. Kas Jūs esat pēc profesijas?

- Esmu vēsturnieks novadpētnieks, krievu filoloģijas maģistrs.

- Vēl Jūs esat Latvijas Kultūras attīstības fonda līdzpriekšsēdētājs. Kas šodien ir visaktuālākais Fonda darbībā?

- Fondam ir milzum daudz plānu, programmu un uzdevumu, bet vistuvākais notikums, kuru mēs jau drīzumā piedāvāsim Latvijas iedzīvotājiem, protams, ir „Krievu kultūras dienas”. Pasākuma organizēšanā piedalās ap 60 sabiedrisko organizāciju, un no 2013. gada 23. maija līdz 7. jūnijam mēs piedāvāsim skatītājiem kopumā vairāk kā 140 pasākumu. Šo pasākumu saraksts vien aizņem 6 lappuses. Ar to var iepazīties mājas lapā www.kaf.lv.

- Kā vispār radās ideja par Krievu kultūras dienām?

- Pirmo reizi Krievu kulturas dienas parādījās Tallinā vēl 1924. gadā. Nākamajā -1925. gadā tās pirmo reizi notika Rīgā. Tās ar panākumiem notika līdz 1940. gadam. Pirms dažiem gadiem pazīstamais bibliofīls Anatolijs Rakitjanskis piedāvāja atjaunot tradīciju, un kopš 2011. gada Latvijā katru gadu notiek „Krievu kultūras dienas”.

- Kas vēl ir orgkomitejas sastāvā?

- Mums ir trīs līdzpriekšsēdētāji: publiciste, laikraksta „Rakstnieks un dzīve” («Писатель и мир») redaktore Irina Koņajeva, Latvijas dzejnieks Jurijs Kasjaničs un es. Turklāt pasākuma organizēšanas darbā piedalās vairāki desmiti Latvijas nevalstisko organizāciju pārstāvju.

- Kur Jūs saskatāt pasākuma mērķus?

- Pirmkārt, mērķis ir parādīt vietējās krievu kultūras līmeni. Jebkurai kultūrai ir vienojošais sākums. Mums arī tas ir ļoti svarīgi. Turklāt, ticiet man, mums ir ar ko lepoties. Latvijā ir pietiekami daudz talantīgu cilvēku, kuriem ir ar ko dalīties ar citiem cilvēkiem.

- Kāda ir pasākuma struktūra? Cik maksā biļetes?

Vpervije v Rige- Gandrīz visi pasākumi – aptuveni 95% no kopējā skaita – ir bezmaksas. Praktiski visi dalībnieki strādā bez atlīdzības. Orgkomiteja pieņem pieteikumus dalībai no visiem gribētājiem no janvāra līdz marta sākumam. Mēs gatavojam informatīvo atbalstu, veidojam programmu, rezervējam telpas. Nu, un, protams, meklējam finansējumu. Šogad orgkomiteja ieplānoja 40 pasākumus, bet līdzekļu trūkuma dēļ dažus pieteikumus nevarējām atbalstīt. Neskatoties uz to, šogad ir paredzēts vairāk kā 150 pasākumu, kurus pieteica sabiedriskās organizācijas. Lielākoties visi ir bezmaksas.

- Kur var iepazīties ar pasākumu sarakstu?

- Jūs varat mūsu mājas lapā www.kaf.lv izvēlēties tos pasākumus, kuri jūs interesē, atnākt norādītajā laikā un vietā un baudīt pasākumu. Mums ir daudz koncertu, izstāžu un pat teātra izrādes. Tā, lūk, Krievu kultūras dienās piedalās Rēzeknes skolas teātris un Rēzeknes teātris brauc uz Rīgu. Turklāt, tā kā mēs draudzējamies ar Sankt-Pēterburgas vadību, arī viņi ir pieteikuši savus pasākumus ar Sankt-Pēterburgas vadības un Kultūras komitejas atbalstu. Esam saņēmuši pieteikumus arī no Latvijas Baltkrievu savienības, arī no Ukraiņu biedrības. Viņi uzstāsies Maskavas nama zālē.

- Bet pagaidiet! Pat ja visi aktieri uzstājas bez maksas, vienalga pavisam bez naudas šādu pasākumu nav iespējams noorganizēt! Jūs taču, cik es saprotu, ne tikai organizējat pašus pasākumus, bet arī veicat šo pasākumu reklāmas kampaņu? Kur jūs ņemat līdzekļus?

- Jā, tiesa, pavisam bez līdzekļiem tik vērienīgu pasākumu nebūtu iespējams noorganizēt. Taču, ja agrāk mēs saņēmām atbalstu no privātā sektora, tad šogad mums ir divi sponsori – Rīgas Dome un Krievijas vēstniecība. Rīgas Dome palīdzēja ar telpu piešķiršnu, piemēram, viņi deva iespēju izmantot kinoteātra Splendid Palace telaps. Tur notiks lekciju cikls, kā arī I. Guseva filmas izrāde. Ja Jūs atceraties, šīs pašas telpas Rīgas Dome piedāvāja pagājušajā gadā, kad notika „Kino dienas”. Toreiz pasākumu apmeklēja vairāk nekā 6000 cilvēku.

- Jā, toreiz izdevās noskatīties divas brīnišķīgas filmas. Viena par Svjatoslavu Rihteru, bet otru – ļoti dvēselisku filmu „Ticu” pāc Vasilija Šukšina darbu motīviem. Bija ļoti brīnišķīgi.

- Pavisam drīz mēs atklāsim Krievu kultūras dienas Lielajā Ģildē, esam uzaicinājuši Latvijas prezidentu un diplomātisko misiju vadītājus. Būs liels galā koncerts ar profesionālu mākslinieku piedalīšanos. Koncertā piedalīsies Nacionālās operas solisti, atbrauks mūziķi no Anglijas. No Itālijas atbrauks etniskā latviete ar vienīgo mērķi – nospēlēt krievu mūziku Latvijas publikai. Būs arī koris „Blagovest”. Ir gaidāma ļoti piesātināta programma.

- Kādēļ jūs Krievu kultūras dienām izvēlējāties tieši maija beigas un jūnija sākumu? Vai tā ir gadījuma rakstura izvēle, vai arī apzināts lēmums?

Datumi krievu kultūras dienu pasākumiem nav izvēlēti nejauši. Ja atceraties, 24. maijs ir Slāvu rakstības un svēto Kirila un Mefodija diena, bet 6. jūnijs ir Puškina dzimšanas diena. Kopš pagājušā gada šī diena Krievijā ir pasludināta par starptautisko krievu valodas dienu.

- Vai pasākumi pārsvarā notiks Rīgā, vai arī citās Latvijas vietās?

- Mums ļoti aktīvi darbojas Latgales orgkomiteja, tādēļ 24. maijā Krievu kultūras dienu atklāšanas pasākums notiks Daugavpilī.

- Ja jūs visu labāko parādīsiet atklāšanā, kā tad būs ar noslēgumu?

- Krievu kultūras dienas noslēdzas arī Lielajā Ģildē. Šajā koncertā piedalīsies jaunie talanti ne tikai no Latvijas, bet arī no Krievijas – V. Spivakova Fonda laureāti.

- Kur vēl var uzzināt par pasākumiem?

- Mēs izdodam 20 000 avīzes eksemplāru, kurus izdalīsim 9. maijā pie Uzvaras pieminekļa. Tur orgkomitejai būs sava telts. Un pēc Krievu kultūras dienu pasākuma mēs izdodam žurnālu. Būs arī žurnāla elektroniskā versija pdf. formātā, un tā parādīsies augustā.

- Vlad, Jūs praktiski sevi visu veltāt kultūras un vērtures virzīšanas. Kas Jūs esat? Pastāstiet nedaudz par sevi.

- Esmu kultūras cilvēks, turklāt pārsvarā 19. gs. krievu klasiskās kultūras. Tā taču ir pasaules klasika – Gogolis, Dostojevskis, Bulgakovs... Tāda paaudžu pārmantojamība. Mani interesē tas, ko daru.

- Vai varētu nedaudz sīkāk uzzināt par jūsu projektiem?PICT0023

- Manā sarakstā ir vairākas izstādes. Pirmā izstāde bija „Nacisma nolemtie ”

        - Vai tas bija par Salaspili?

        - Ne tikai. Izstāde bija par to, kā nacisti iznīcināja cilvēkus Latvijā. Pirmo reizi šī izstāde tika parādīta Maskavas namā. Kad tā tika atklāta, pat Okupācijas muzejs atzīmēja sev interesantu materiālu. Tika atrasts un 70 gadu laikā pirmo reizi publicēts daudz fotogrāfiju un arhīva dokumentu. Mēs divus gadus no 2008. līdz 2010. strādājām ar Latvijas un Vācijas arhīvu dokumentiem. Pēc tam šī izstāde bija Maskavā, Poklonnaja kalnā, pēc tam izstāde tika aizvesta uz Pleskavu. Līdz šim brīdim tā ceļo pa Krieviju, es pat nezinu, kur tā patlaban atrodas, jo ar koordināciju nodarbojas citi cilvēki.

        Izstādes sakarā radās cits projekts. Es izdevu grāmatu «Nacisma nolemtie». Tajā ir iekļauta pirmā akadēmiskā monogrāfija par Salaspils koncentrācijas nometni krievu valodā.

        - Es zinu, ka tie vēl nav visi Jūsu projekti. Kas bija pēc tam?

        - Pēc tam 2011. gadā bija izstāde „Dadzšķautņainā Rīga”. Izstāde notika tieši Stacijas laukumā. Mēs 30 stendos attēlojām Rīgas 800 gadu vēsturi. Bija ļoti interesanti gatavot šo izstādi. Labākai koncepta demonstrācijai mēs sadalījām visus, kuri devuši ieguldījumu Rīgas tapšanā, pēc etniskām pazīmēm: vāciešus, krievus, latviešus, poļus utt. Protams, mēs sākām ar līviem, atradām pirmās apmetnes rekonstrukciju. Tad ķērāmies pie 13. gadsimta, kad Rīga tikai sākās, un nonācām līdz mūsdienām. Pavisam kopā sanāca 5 stendi, kuri arspoguļoja vāciešu ieguldījumu Rīgas tapšanā. Pieci stendi par krievu ieguldījumu, divi – par poļu devumu, un tā tālāk. Sanāca ļoti interesanta ekspozīcija, kurā atspoguļota visa pilsētas kultūra, ieskaitot sadzīvi, karus, reliģiju un citus pilsētnieku dzīves aspektus.

        Pagājušajā gadā pēc pilsētnieku un pilsētas viesu lūguma izstādi atkārtojām, bet vēlāk pārveidojām izstādes fotogrāfijas mazākā formātā un 2012. gada septembrī laidām šo izstādes samazināto variantu pa skoām. No skolām bija pieteikumu jūra. Izveidojās rinda sākumā līdz novembrim, bet pēc tam līdz šī gada februārim. Novadpētniecības biedrības „Rīga CV” mājas lapā www.rigacv.lv var iepazīties ar šo izstādi.

        Pēc izstādes un pēc šīs izstādes materiāliem mēs ar manu draugu Kirilu Soklakovu izdevām grāmatu «Многоликая Рига» „Dadzšķautņainā Rīga”. Grāmatai bija panākumi. Šodien jau šī grāmata ir pazudusi no grāmatveikaliem, bet to var atrast Latvijas bibliotēku plauktos.

STIMG 1903C5g2m  - Taču arī tas nav viss. Es zinu, ka Jums ir iznākusi vēl viena grāmata?

-        Mūsu trešais projekts ir grāmata „Pirmo reizi Rīgā”. Arī šo grāmatu mēs izdevām kopā ar Kirilu Soklakovu. Grāmatu prezentējām grāmatnīcu tīklā „Polaris”. Arī šī grāmata ir par Rīgu. Precīzāk, tajā ir savāktas ziņas par visiem notikumiem, kuri pirmo reizi ir notikuši Rīgā. Tā ir pirmā avīze, pirmais teātris, pirmais piemineklis, pirmā skola, televīzija, universālveikals. Starp citu, tas ir vienīgais izdevums, kur ir informācija par Rīgas Unversālveilkalu un Centrāltirgu krievu valodā.

Vēl es kā dizainers piedalos izstādes par Vāgneru sagatavošanā (tās autors ir Fēlikss Tālbergs), kā arī izstādes „Krievijas izglītības loma Latvijas Republikas veidošanā”. Manā portfolio ir izstāde par Visocki, kuru sagatavoja Latvijas biedrība „Visocka planēta” («Планета Высоцкого»). Ir arī materiāli izstādei „Slaveni rīdzinieki pasaulē”. Mēs pastāstīsim par tādām slavenām personībām kā, piemēram, tango karalis Oskars Stroks vai šahists Mihails Tāls.

-       Kultūras attīstība, kas var būt svarīgāks! Es žurnāla „Sarunas pie ģimenes pavarda” vārdā novēlu Jums un Kultūras attīstības fondam daudz panākumu!

-        Paldies un aicinu visus uz Krievu kultūras dienām!

Bookmark and Share

Pievienot komentāru


Aizsardzības kods
Atjaunināt

Top.LV