.

20. MĒĢINI PRET CITIEM IZTURĒTIES TĀ, KĀTU VĒLIES, LAI CITI IZTURAS PRET TEVI!

izturesanasŠī ir pozitīvā „Zelta likuma” versija.

Nebrīnies, ja kāds šķiet aizvainots, kad viņam norāda: „uzvedies labi”. Iespējams, tā nav doma, ka „jābūt labam”, kas izsauc aizvainojumu. Aizvainojums var rasties tādēļ, ka cilvēks, ir pārpratis, ko nozīmē “būt labam”.

Cilvēks var sapīties daudzajos pretrunīgajos viedokļos un neskaidrībā par to, kas ir „laba uzvedība”. Saņemot skolā savu uzvedības novērtējumu, cilvēks varēja pat nesaprast, kādēļ viņam ir dots tāds vai citāds vērtējums, pat tādā gadījumā, ja skolotājam tas bija zināms. Tādējādi var rasties nepareizs viedoklis, ka „bērniem ir jābūt redzamiem, nevis dzirdamiem” un ka „būt labam nozīmē nebūt aktīvam”.

Taču ir veids, kā šo jautājumu var noskaidrot, līdz cilvēks ir pilnībā apmierināts.

Visos laikos un gandrīz visur pasaulē cilvēce ir apbrīnojusi un cienījusi noteiktas vērtības, sauktas arī par tikumiem. Tās tika attiecinātas uz burvjiem, svētajiem un dieviem. Šīs vērtības noteica atšķirību starp barbariem un izglītotiem cilvēkiem, starp haosu un kulturālu sabiedrību.

Nav nepieciešami ne norādījumi no debesīm, ne garlaicīgi meklējumi biezās filozofu grāmatās, lai atklātu, kas ir „labi”. Vien pārdomājot šo tēmu, katrs var gūt savas atklāsmes.

Atbildi uz šo jautājumu var rast gandrīz vai katrs cilvēks.

Ja cilvēks apdomātu, kā viņš vēlētos, lai citi izturas pret viņu, viņš atklātu cilvēciskas vērtības. Vienkārši izdomā, kā Tu vēlies, lai cilvēki pret Tev izturas.

Pirmkārt, Tu droši vien vēlētos, lai pret Tevi izturas patiesi, Tu taču nevēlētos, lai cilvēki Tev apkārt melotu vai Tevi nepatiesi nosodītu?

Tu taču gribētu, lai Tavi draugi un biedri ir uzticami?

Tu negribētu, lai viņi Tevi nodod.

Tu, iespējams, vēlies, lai pret Tevi izturas krietni, nevis lai Tevi apmuļķo vai apkrāpj.

Tu gribētu, lai cilvēki sadarbībā ar Tevi būtu taisnīgi.

Tu gribētu, lai viņi ir godīgipret Tevi un nekrāptu. Pareizi?

Tu varbūt gribētu, lai cilvēki pret Tevi izturas laipni un bez cietsirdības.

Tu, iespējams, vēlies, lai cilvēki būtu taktiskipret Tavām tiesībām un jūtām.

Kad Tu justos slikti, Tu gribētu, lai citi ir līdzjūtīgi.

Tā vietā, lai tiktu nolamāts, Tu, iespējams, vēlētos, lai citi izrāda savaldību. Pareizi?

Ja Tev būtu kādi trūkumi vai nepilnības un ja Tu kļūdītos, Tu gribētu, lai cilvēki pret Tevi ir iecietīginevis kritiski.

Tu taču labāk gribētu, lai cilvēki Tev piedod, nevis nopeļ un soda. Pareizi?

Tu droši vien gribi, lai cilvēki ir dāsni, nevis skopi un nejauki.

Tava vēlme varētu būt, lai citi Tevtic, nevis apšauba katru Tavu rīcību.

Tu droši vien gribētu, lai Tevi ciena, nevis apvaino.

Iespējams, Tu vēlētos, lai citi būtu pieklājīgipret Tevi un izturas ar cieņu. Pareizi?

Tu gribētu, lai cilvēki Tevi apbrīno.

Kad Tu kaut ko izdarītu cilvēku labā, Tev, iespējams, patiktu, ja cilvēki Tevi novērtē. Vai tad tā nav?

Tev, iespējams, patiktu, ja citi izturētos pret Tevi draudzīgi.

No dažiem cilvēkiem Tu gribētu saņemt mīlestību.

Un, galvenais, Tu taču nevēlies, lai cilvēki to visu tēlotu, Tu vēlies, lai viņi būtu īsti savā attieksmē un to darītu godprātīgi.

Tu vari izdomāt arī citus likumus. Šajā grāmatā ir daži paraugi. Iespējams, Tu no iepriekšminētā secināji, kas ir tikumi.

Nav nepieciešams ilgs laiks, lai cilvēks atzītu, ka, ja viņš tā būtu izturējies pret apkārtējiem visu laiku, viņa dzīve būtu patīkamāka. Ir ļoti apšaubāms, ka cilvēks būs naidīgi noskaņots pret tiem, kas pret viņu izturēsies labi.

Cilvēku attiecības ir ļoti interesanta parādība. Kad viens kliedz uz otru, otram ir tieksme kliegt pretī. Pret cilvēku diezgan lielā mērā izturas tā, kā viņš izturas pret citiem, taisnību sakot, cilvēks rāda piemēru tam, kā pret viņu vajadzētu izturēties. A ir negodīgs pret B, tāpēc B ir negodīgs pret A. A ir draudzīgs pret B, tāpēc B ir draudzīgs pret A. Esmu pārliecināts, ka Tu dzīvē esi to ievērojis. Jānis ienīst visas sievietes, tāpēc sievietes ienīst Jāni. Roberts pret visiem izturas rupji, tāpēc arī pārējie izturas rupji pret Robertu, ja viņi neuzdrošināsies to darīt

atklāti, viņi slepeni izturēsies pret Robertu ļoti rupji, ja vien radīsies tāda iespēja.

Daiļliteratūru un kinofilmu nereālajā pasaulē cilvēks redz pieklājīgus noziedzniekus ar neiedomājami prasmīgām bandām un vientuļus varoņus, kuri ir pilnīgi rupekļi. Patiesībā dzīvē tā nenotiek, īstie noziedznieki ir diezgan rupji, un viņu rokaspuiši ir vēl rupjāki. Napoleonu un Hitleru nodeva pašu cilvēki. Patiesie varoņi ir vismierīgāk runājošie ļaudis,un viņi ir ļoti pieklājīgi pret saviem draugiem.

Kad kādam izdodas satikt vīriešus un sievietes – izcilus savas profesijas pārstāvjus un ar viņiem aprunāties, viņš var būt pārsteigts, ka šie ir gandrīz vai paši patīkamākie cilvēki, kurus jebkad ir nācies satikt. Viens no iemesliem tam, kāpēc viņi atrodas pašā virsotnē: lielākā daļa no viņiem cenšas labi izturēties pret citiem. Tie, kuri viņiem ir apkārt, tiecas izturēties pret viņiem labi un pat piedod dažas viņu nepilnības.

Cilvēks pats var izdomāt, kas ir cilvēku tikumi, vienkārši nolemjot, kā viņš grib, lai pret viņu izturas citi. Es domāju, Tu piekritīsi, ka tādā veidā cilvēks var atrisināt visas neskaidrības attiecībā uz to, kas īstenībā ir „laba uzvedība”. Tā noteikti ievērojami atšķirsies no tāda cilvēka uzvedības, kas ir neaktīvs, sēž rokas klēpī salicis, un nerunā. „Būt labam” var būt ļoti aktīvs un ietekmīgs spēks.

Drūmā un savaldīgā nopietnībā ir ļoti maz prieka. Dažkārt agrāk bija centieni pierādīt, ka tikumības saglabāšanai nepieciešama barga un drūma dzīve, toreiz domāja, ka viss prieks nāk no kaut kā ne visai laba. Nekas nevar būt tālāk no īstenības! Prieks un apmierinājums nenākno netikumības. Pilnīgi pretēji! Prieks un apmierinājums rodas tikai godīgās sirdīs; netikumīgi cilvēki dzīvo neiedomājami traģiskas dzīves, sāpju un ciešanu pilnas. Cilvēka tikumiem ir maz kopīga ar drūmumu. Tikumi ir dzīves līksmā seja.

Kā Tev šķiet, kas notiktu, ja kāds mēģinātu izturēties pret apkārtējiem cilvēkiem ar:

patiesumu,

uzticību,

krietnumu,

taisnīgumu,

godīgumu,

laipnību,

apdomību,

līdzjūtību,

savaldību,

iecietību,

piedošanu,

dāsnumu,

ticību,

cieņu,

pieklājību,

iejūtību,

apbrīnu,

draudzību,

mīlestību

un visu to darītu patiesi?

 

Tas varētu prasīt kādu laiku, bet vai Tev nešķiet, ka daudzi citi tad sāktu mēģināt izturēties tāpat pret Tevi?

Pat pieļaujot, ka laiku pa laikam cilvēkam atgadās pa misēklim, ziņas, kas pārbiedē līdz nāvei; zaglis, kuram jāsit pa galvu, lai viņu apstādinātu; savādnieks, kurš lēni brauc pa ātro joslu, kad cilvēks jau kavē darbu, netraucēs ievērot to, kas ir diezgan skaidri redzams – šis cilvēks ir sasniedzis jauna līmeņa savstarpējās attiecības. Šī cilvēka izdzīvošanas potenciāls ievērojami palielinātos un viņa dzīve noteikti būtu daudz laimīgāka.

Cilvēks varietekmēt apkārtējo cilvēku uzvedību. Ja cilvēks vēl tā nedara, viņš var rīkoties daudz vienkāršāk – izvēlēties katru dienu vienu labu īpašību un tajā vingrināties šajā dienā. Tā rīkojoties, viņš galu galā iegūs visas šīs īpašības.

Nemaz jau nerunājot par personīgo labumu, cilvēks var pielikt pūles, vienalga, cik nelielas, savstarpējo attiecību jauna posma sākšanā.

Dīķī iemests olis, var veidot mazus vilnīšus līdz vistālākajam krastam.

Ceļš uz laimi būs daudz

priecīgāks, pielietojot ieteikumu – mēģini

izturēties pret citiem tā, kāTu vēlies,

lai citi izturas pret Tevi!

Bookmark and Share

Pievienot komentāru


Aizsardzības kods
Atjaunināt

Veselā saprāta rokasgrāmata labākai dzīvei "Ceļš uz Laimi"

Top.LV