No veselā saprāta rokasgrāmatas labākai dzīvei "Ceļš uz Laimi": izpildi savus pienākumus
- Detaļas
- Autors L. Rons Habards
Dzīves laikā cilvēks nenovēršami uzņemas dažādus pienākumus. Taisnību sakot, cilvēks ir piedzimis ar konkrētiem pienākumiem, un ar laiku tiem ir tendence uzkrāties. Tas nav nekas jauns, ka cilvēks ir parādā saviem vecākiem par to, ka tie viņu ir laiduši pasaulē un audzinājuši.
Vecākiem godu dara tas, ka viņi to neuzsver pārāk bieži. Bet tas tomēr ir pienākums, un bērns to jūt. Protams, dzīves laikā uzkrājas vairāki pienākumi: pret citiem cilvēkiem, pret draugiem, pret sabiedrību un pat pret visu pasauli.
Būtu ārkārtīgi slikti – aizliegt cilvēkam apmierināt savu pienākuma sajūtu vai atmaksāt parādus. Ļoti lielā mērā „riebumu pret bērnību” izraisa tas, ka pieaugušie atsakās pieņemt vienīgo „samaksu”, ko mazulis, bērns vai jaunietis var piedāvāt, lai atbrīvotos no „pienākumu nastas”. Mazuļa smaids, bērna neveiklie mēģinājumi palīdzēt, ieteikumi vai vienkārši mēģinājums būt par labu dēlu vai meitu parasti paslīd garām nepamanīti un nepieņemti; vēlāk šādi cilvēki nosprauž neīstus mērķus, nepareizi plāno savu dzīvi un ātri zaudē dzīves sparu.
Neizdevušies bērnu centieni atbrīvoties no milzīgā parādu apgrūtinājuma, var izpausties tādos teicienos kā: „īstenībā cilvēkam nekas nepieder”, „pirmkārt, jums ir jāpateicas man”, „es jau nevienam neprasīju, lai mani dzemdē” „mani vecāki vai aizbildņi nav labi” un „dzīve nemaz nav tā vērta, lai to dzīvotu”. Tie ir tikai daži piemēri, un pienākumi tikai turpina uzkrāties.
„Pienākumu nasta” var būt smags slogs, ja cilvēks neredz, kā no tās var atbrīvoties. Šī nasta var kaitēt gan pašam cilvēkam, gan arī sabiedrībai, kurā viņš dzīvo. Kad no tās nevar atbrīvoties, tie, kuriem ir parādā, bieži vien nejauši atklāj, ka paši ir visneparedzētāko reakciju mērķis.
Cilvēkam, kuram ir daudz neizpildītu pienākumu un neatdotu parādu, var vienkārši palīdzēt: vēlreiz pārrunājiet visus tos pienākumus, kurus šis cilvēks ir uzņēmies, bet nav izpildījis – morālos, sociālos un finansiālos – un izdomājiet, kā varētu nokārtot visas saistības, kuras, kā šis cilvēks jūt, nav nomaksātas.
Ir nepieciešams pieņemt bērna vai pieaugušā centienus atmaksāt parādus, kuri, kā viņi jūt, nav nokārtoti, un kuri nav saistīti ar finansēm. Vajadzētu arī palīdzēt izveidot kādu savstarpēji pieņemamu risinājumu, lai atbrīvotos no finansiāliem parādiem.
Pārliecini cilvēku neuzņemties vairāk pienākumu, kā viņš patiesībā ir spējīgs izpildīt vai atmaksāt!
Ceļš uz laimi ir ļoti grūti veicams, ja cilvēks ir apkrauts ar neizpildītu pienākumu nastu.
