.

Pusaudžu narkomānu vecāki

pusaudzi narkomaniKā arī tas neskanētu, bet daudzi vecāki zināja, ka viņu bērni lietoja vieglās narkotikas vai citas psihoaktīvās vielas ar mērķi izmainīt savu psiholoģisko stāvokli (piemēram depresiju).

Vairākos gadījumos narkomāna vecāki bija spiesti pasi finansēt vieglo narkotiku pirkšanu, tā kā vairumam pusaudžu nav sava ienākuma avota un vecāki baidās, ka atteicot, bērns var izdarīt noziegumu.
Citos gadījumos narkomāna vecāki ir spiesti norēķināties par parādiem, kuros „ielien” viņu meita vai dēls, lai novērstu turpmāko skandālu vai sabiedrības pārrunas. 

Par šādas uzvedības no pusaudžu vecāku puses pamat motīvu ir bailes par sabiedrības pārrunām un negribēšana „iznest saslaukas no mājas”. Rezultāta daudzi pusaudžu narkomānu vecāki piekāpjas saviem bērniem, bet patiesībā visam jābūt otrādi. Pusaudžu narkomānu vecāku pozīcijai ir jābūt stiprai, tikai to stingrais psiholoģiskais spiediens uz pusaudža narkomāna viņa pirmajā lietošanas reizē turpmāk var pasargāt no narkomānijas. Tikai šī metode vecāku izmantojama attiecība pret pusaudzi narkomānu ir pati efektīvākā, šīs metode var pasargāt pusaudzi no narkomānijas, tāda profilakse un substancionāli addiktīvās uzvedības blokāde.

Visi ārsti apgalvo, ka tikai tādam stingram metodēm no narkomānu vecāku puses bija pozitīvās sekas. Un otrādi, tajos gadījumos, kad vecāki piekāpjas, mēģinot pierunāt, saukšana pie „veselā saprāta”, apmaksā bezgalīgo daudzumu reižu apmaksā dārgo ārstēšanu un vēl augoši parādi – efekti ir tuvu nullei.

 Turīgo vecāku pusaudži, tā saucamā „zelta jaunatne”, kas visu laiku saņem finansiālo atbalstu no vecāku puses, saņem baudu gan no narkotiskām vielām, gan no iespējas visu laiku būt uzmanības centrā, izsaucot apkārtējos skaudības sajūtu un kaut kādu hipertrofisko patoloģisko mīlestību. Daudzie bagātie vecāki nekad mūžā nepievērsa tika daudz uzmanības, cik viņa saka pievērst pēc narkotiku lietošanas uzsākšanās.

Narkomānu ārstēšana

Daudzi ārsti, kas ārstēja pusaudžus narkomānus redzot, kā vecāki burtiski lēkā apkārt saviem bērniem un maigi rūpējās, atzīst ar smaidu, ka ar šādām rūpēm viņi paši labprāt kļūtu par narkomāniem. Narkomānu pusaudžu vecāki uzskata, ka atgrūžot savu bērnu, viņi tādā veidā nobendēs savu bērnu. Teorētiski tāda iespēja varētu būt – to ir jāatzīst, bet kā parāda prakse, tā ir minimāla. Pusaudžu narkomānu vecākiem ir jāsaprot sekojošo: ka tikko viņi ieraudzīja, ka pusaudzis saka lietot narkotikas, viņiem ir jāpielieto stingru psiholoģisku spiedienu un atņemt viņam materiālo atbalstu, tikt galā ar pusaudža draugu loku. Nepieciešams atcerēties, ka narkotikas ir psiholoģiskais vēzis, kas prasa tikai stingrā, radikāla un tūlītējās ārstēšanas. Daudzi pusaudži mēnešiem un gadiem uz vecāko naudas rēķina lieto vieglās narkotikas, pat nezinot par savu atkarību no tiem, jo viņiem vienmēr ir līdzekļi jaunas devas pirkšanai. Tikai vecāku atbalsta zaudējums dažkārt dod viņiem iespēju saprast cik nopietnas ir viņu problēmas un vērsties pēc palīdzības. Neviens ārsts nevar izārstēt narkomānu vai alkoholiķi, ja to grib viņa māte, tēvs, sieva, vīrs vai draugi, bet negrib viņš pats. Ja pusaudzis pats lūdz pēc palīdzības – nepieciešams šo palīdzību viņam sniegt, lai arī cik tas nemaksātu, bet šī palīdzībai būs jēga tikai, ja pusaudzis un, kas ir pats galvenais, vecāki stingri zinās: šī palīdzība – pēdējā. Citādi, ja pusaudzis jutīs, ka vecākus varēs apmānīt vēlreiz un vēlreiz, tad viņš labprāt ārstēsies specialās klīnikās priekš narkomāniem, bet tikai lai varētu attīrīt organismu un samazināt narkotika devu, jo visiem ar laiku parādās tolerance (nejūtīgums pret „veco” devu) un ir nepieciešama lielāka narkotika „deva”, lai sasniegtu baudu.

Kā tikko pusaudzis pārvar fizisko atkarību, viņā saprātā rodas doma, ka viņš tagad kļuva gudrāks, un tagad lietos narkotikas „gudri”. Dvēselē viņš zina, ka tas nav iespējams, bet tik un tā mēģina pamēģināt – praktiski simts procentos gadījumu.

Narkotikas, īpaši heroīns, izraisa smago psihisko slimību: viņi it ka sašķaida cilvēka psihisku uz divām nesaistītām daļiņām. Cilvēki, kas ļoti cieši saskārās ar pusaudžiem, kas lieto un ir atkarīgi no narkotikām, labi zina šo īpatnību. Ar viņiem var runāt stundām ilgi par to ka lietot narkotikas ir kaitīgi, viņi patiesi pārliecina jūs tajā, ka „visu saprata”, bet tikko iziet no mājam – viņi uzreiz sāk lietot narkotikas. Vecāki sāk lādēt visu un pirmajā kārtā – savu bērnu-pusaudzi, narkotikas un tos, kas ļauj tas izplatīt. Lādēt nav jēgas. Līdz tam brīdim kamēr narkotikas būs viens no izdevīgākiem uzņēmējdarbības veidiem, tie tiks izplatīti, pat neskatoties uz pašiem stingriem juridiskām sankcijām.

Tāpēc, draugi, mums paliek uz doto brīdi viena vienīga iespēja turēties pretī narkotikām – tas visās frontēs veikt izskaidrošanas darbus par narkotiku kaitīgumu, kuru saraksts ar katru gadu palielinās.

Ir labi jāsaprot, ka nav vieglu narkotiku, jo alkoholisms arī sakas ar vienu bokālu svētkos. Tā arī pusaudži lieto vieglās narkotikas diskotēkās vai klubos un pakāpeniski meklēs stiprākus un ilgākus izjūtas, bet vieglas narkotikas, pie kura ātri pierod, jau nespēj apmierināt viņu vajadzības un pakāpeniski uzsāksies heroīna narkomānija. 

Bookmark and Share

Lekcija. Slēptā patiesība par narkotikām (Marina Gribanova) lekcija krievu valodā

Top.LV