Par dzīves būvēšanu

Detaļas

Autors Pēc interneta materiāliem

Reiz dzīvoja būvdarbu vadītājs. Viņš visu mūžu būvēja mājas, bet nu kļuva vecs un nolēma iet pensijā.

-Es aizeju, - viņš pateica darba devējam. – Eju pensijā, kopā ar savu vecenīti auklēšu mazbērnus.

Saimniekam bija žēl šķirties no šī cilvēka, un viņš tam palūdza:

-Paklausies, izdarīsim tā: uzbūvē pēdējo māju, un tad mēs tevi izvadīsim pensijā un vēl iedosim labu prēmiju.

Būvdarbu vadītājs piekrita. Saskaņā ar būvprojektu vajadzēja uzbūvēt māju mazai ģimenei, un sākās: saskaņošana, materiālu meklēšana, pārbaudes…

Būvdarbu vadītājs steidzās, jo sevi jau redzēja pensijā. Kaut ko neizdarīja līdz galam, kaut ko vienkāršoja, pirka lētākus materiālus, jo tos varēja ātrāk dabūt… Viņš juta, ka nepilda darbu vislabākajā veidā, bet pats sevi attaisnoja ar to, ka tas ir viņa karjeras gals. Pēc objekta pabeigšanas viņš izsauca saimnieku. Tas visu apskatīja un teica: - Zini, bet tā taču ir tava māja! Ņem atslēgas un  ievācies! Tā ir firmas dāvana tev par ilggadīgu darbu.

Tas, ko izjuta būvdarbu vadītājs, ir zināms tikai viņam vienam pašam! Viņš stāvēja, no kauna nosarcis, bet visi apkārt aplaudēja, apsveica viņu ar jauno māju un domāja, ka viņš ir nosarcis sava kautrīguma dēļ, bet viņš sarka par savu nevērību. Viņš apzinājās, ka visas viņa kļūdas tagad ir kļuvušas par viņa problēmām, bet visi apkārt domāja, ka viņš ir samulsis par dārgo dāvanu. Tagad viņam būs jādzīvo tajā vienīgajā mājā, kuru viņš ir uzbūvējis slikti …

Morāle: mēs visi esam būvdarbu vadītāji. Mēs būvējam savas dzīves tieši tāpat, kā būvdarbu vadītājs to darīja pirms aiziešanas pensijā. Mēs nepieliekam īpašas pūles, domādami, ka konkrētā objekta rezultāti nemaz nav tik svarīgi. Kam gan vajadzīgas liekas pūles? Tomēr vēlāk mēs apzināmies, ka dzīvojam tajā mājā, kuru paši esam uzbūvējuši. Visam, ko mēs darām šodien, ir nozīme. Jau šodien mēs būvējam to māju, kurā dzīvosim rīt…