.

10 000 stundas jeb panākumu cena

success 1Desmit tūkstoš stundu. Vai tas ir daudz vai maz? Ja raugāmies no elementāras matemātikas viedokļa, tad tas ir nedaudz vairāk par četrsimt diennaktīm. Pārrēķinot kalendārā - tas ir viens gads, viens mēnesis, divdesmit dienas un vēl dažas stundas.

Ko var paspēt mūža gadā? Tas nu gan ir atkarīgs no tā, kā kurš rīkojas ar savu laiku.

Taču šim skaitlim ir arī cita nozīme. Panākumu cena. Jā, tieši tā. Protams, ar noteikumu, ka visas stundas tiek tērētas, lai kļūtu par profesionāli. Par pirmo. Par labāko.

Vēsturē ir zināmi līdzīgi piemēri. Grupa „The Beatles”. Kā saka, komentāri lieki. Kas viņus padarīja par miljonu elkiem? Kas atrodas viņu fantastiskās popularitātes pamatā? Lai atrastu atbildes uz šiem jautājumiem, atcerēsimies, kā viss sākās!

1957. gads. Džons Lenons un Pols Makartnijs sāka spēlēt, taču viņiem bija vēl tālu līdz fenomenālai popularitātei. Kas zina, kas būtu noticis ar šiem puišiem tālāk, ja viņi 1960. gadā nebūtu sākuši uzstāties vienā no  Hamburgas klubiem.

            Viņu uzstāšanās īpatnība bija tā, ka viņi spēlēja dzīvajā 8 stundas no vietas. Un tā – katru vakaru, un – katru dienu.

Vēlāk Džons Lenons atcerējās šo laiku: „Mēs kļuvām arvien labāki un labāki. Savādāk nemaz nevarēja būt, jo mēs spēlējām cauriem vakariem....  Liverpūlē mēs labākajā gadījumā uzstājāmies pa vienai stundai, un tad arī spēlējām tikai hītus, vienus un tos pašus gabalus katrā uzstāšanās reizē. Hamburgā mums nācās spēlēt pa astoņām stundām pēc kārtas, tā ka gribot negribot, vajadzēja censties.”

Kopumā šādā tempā grupa Hamburgā nospēlēja 270 vakarus, bet uz sava lielā triumfa brīdi, viņi bija nospēlējuši jau 1200 dzīvos koncertus. Leģendārais četrinieks neatspēlēja milzīgu mūzikas apjomu vienkārši tāpat. Tieši šis saspringtais ikdienas darbs, pastāvīgie treniņi spēlēt jebkura žanra mūziku pacēla grupas mūziķu meistarību  tādā augstumā, kas noteica viņu pasaules slavu un popularitāti.

Vēl viens piemērs. Deviņdesmitajos gados psihologs A. Ēriksons veica interesantu pētījumu. Pasniedzēji bija savus studentus vijolniekus klasificējuši 3 grupās:

            - „zvaigznes, pasaules klases solisti”;

-       „potenciāli perspektīvie”;

-       „bezperspektīvie. Labākajā gadījumā - skolas mūzikas skolotājs”.

Pētījuma uzdevums bija noskaidrot, cik daudz laika savā mūžā šie studenti vingrinājās spēlēt vijoli.

Atklājās, ka viņi visi sāka spēlēt vijoli gandrīz vienā un tajā paša vecumā – 5 gados. Līdz 8 gadiem viņi vingrinājās 2-3 stundas nedēļā. Taču kopš 8 gadu vecuma parādījās skaidrs sadalījums. Tie studenti, kuri bija kļuvuši par „zvaigznēm”, pakāpeniski palielināja vingrināšanās laiku: 9 gados – 6 stundas nedēļā, 12 gados – 8 stundas, 14 gados – 6 stundas, bet 20 gados  - vairāk kā 30 stundas nedēļā.

Ja saskaita visu laiku, ko viņi bija pavadījuši vingrinoties, sanāk, ka līdz 20 gadiem „zvaigznes” bija nospēlējušas 10 000 stundu.

Citu grupu studenti vingrinājumiem bija atvēlējuši ievērojami mazāk laika: otrajā grupā šis laiks bija vidēji ap 8000 stundu, bet trešajā – ne vairāk kā 4000 stundu.

Darba psiholoģijā skaitlis 10 000 kļuva par īpašu. Šodien tiek uzskatīts, ka tieši tik daudz ir jāvingrinās kādā lietā, lai kļūtu par ekstra klases speciālistu. Daudzi veiktie eksperimenti apliecināja to, ka tieši tik ilgi ir nepieciešams vingrināties, lai jebkurā cilvēku darbības jomā sasniegtu visaugstākā līmeņa meistarību.

            Šos pētījumus apstiprināja sportisti, mākslas darbinieki un pat noziedznieki recidīvisti.  Visos gadījumos tieši 10 000 bija tas burvju skaitlis, kas ved pie augstākās meistarības virsotnēm.

            10 000 stundu. Vai tas ir daudz vai maz? Ja katru dienu veltīt izvēlētajai lietai 3 stundas, tad šīs stundas saskries 9 gadu laikā, bet, ja katru dienu tam veltīt 7 stundas, tad tas aizņems mazāk par 4 gadiem.

Atcerieties šo tajā brīdī, kad apdomāsiet savu mūža nodarbi. Un vēl atcerieties to arī brīžos, kad kļūst tik grūti, ka gribas visu pamest un nolaist rokas.

Katrs mūža brīdis – tā ir iespēja izvēlēties, ko un kāpēc darīt vai nedarīt. Vairāk par izvēli un vispār par dzīvi lasiet šeit:

 

Dmitrijs Kuzmenko

Avots ir šeit:

http://eterra.info/opinion/desyat-tyisyach-chasov

Bookmark and Share
Top.LV