Zviedru vārti. Latvijas stāsti un leģendas

Detaļas

Autors Redakcija

Laikam neviens nebūtu atteicies no iespējas paņemt nomā metru valsts robežas, lai bez muitas varētu tai pāri vest savu preci.

Līdzīgu ideju 1689. gadā īstenojis kāds rīdzinieks, kura nams ir stāvējis uz pilsētas robežas. Viņš pilsētas mūrī blakus savam namam ir izcirtis vārtus. Kopš tā brīža viņš vairāk nav maksājis par savas preces ievešanu pilsētā, bet pēc kāda laika pats sācis iekasēt naudu par preču ievešanu. Spriežot pēc tā, ka vārti netika aizmūrēti, tirgotājs ir dalījies peļņā ar pilsētu.

Vakarā visi pilsētas vārti drošības nolūkos ir slēgti ciet. Leģenda vēsta, ka kāda neprecēta pilsētniece, nākot no tikšanās vēlu vakarā pēc vārtu aizslēgāsnas, mēģināja tikt pilsētā. Tāda rīcība  tikusi novērtēta kā izlaidība, un viņa dzīva esot iemūrēta vārtu rūmē. Kopš tiem laikiem vējainā laikā garāmgājēji dzird kliedzienus, kas nāk no akmens mūra.

Netālu no vārtiem dzīvojis arī pilsētas bende. Maģistrāta pārstāvis uz viņa loga atstājis melnu cimdu, tas bijis signāls, ka viņam stāv priekšā cirvja darbs. Dienu pirms soda veikšanas bende uz sava loga esot atstājis sarkanu rozi. Tas bija signāls pilsētniekiem, ka drīzumā gaidāms sods.