Rudens jau paziņoja par savam tiesībām. Lietus, aukstums, saules diena samazinās… Tādās dienās gribās sēdēt mājās mājīga krēsla, uzvelkot mīļāko veco džemperi, ar kafijas tasīti un lasīt interesantu grāmatu. To vieta sēdi darbā, strādāt kaut kā negribās. Bet vajag… Pazīstami?

1.    Ķīnā ir upe ar ūdenskritumu, kas neaizsalst pie -30 grādiem pēc Celsija. Tomēr vasara vidū, straume, pēc neizskaidrotiem cēloņiem sāk aizsalst.

Reiz dzīvoja būvdarbu vadītājs. Viņš visu mūžu būvēja mājas, bet nu kļuva vecs un nolēma iet pensijā.

-Es aizeju, - viņš pateica darba devējam. – Eju pensijā, kopā ar savu vecenīti auklēšu mazbērnus.

Reiz čūska sāka dzīties pakaļ taurenim un sekoja tam dienu un nakti. Bailes deva taurenim spēku, viņš vēzēja spārnus un lidoja arvien tālāk un tālāk, bet čūska nenogurusi līda tam pakaļ.

Latvijā 14 km no Talsiem aug 400 gadus veca liepa. Tā atceras vēl tos laikus, kad valdīja zviedru karalis Gustavs Augusts. Tas ir viens no vecākajiem kokiem Baltijā. Kā katram ievērojamam objektam, arī šai liepai ir savs vārds - Elku liepa. (elks – tēls, statuja, ko cilvēks pielūdz, piedēvējot tam pārdabiskas (dievišķas) īpašības).

Esmu šoferis. Man nav dzimuma.

Emu šoferis. Man nospļauties, ka tai blondīnei ir  krutāka mašīna, mani kompleksi nav viņas problēma.

2014. gada 17. aprīlī  87 gadu vecumā no dzīves aizgājis viens no mūsdienu dižākajiem rakstniekiem, kolumbiešu prozaiķis, žurnālists, izdevējs un politiskais darbinieks, Neištdes literatūras prēmijas (1972.) un Nobela prēmijas (1982.)  laureāts Gabriels Garsija Merkess. Lasītājiem viņš pazīstams ar darbiem „Simts vientulības gadu”, „Pulkvedim neviens neraksta”, „Patriarha rudens”, „Mīlestība holeras laikā” u.c.

Šo vēstuli viņš ir atstājis mums, dzīvojošajiem uz planētas Zeme.

Gabriela Garsijas Markesa atvadu vēstule.

2014. gada 24. maijā notika apaļais galds, kuru organizēja kustība „Par sportisku sabiedrību” un kuru vadīja žurnāls „Sarunas pie Ģimenes Pavarda”. Apaļā galda diskusijas tēma bija „Jauniešu brīvā laika pavadīšanas iespējas un bērnu aizsardzības stratēģija”.

Vienu reizi trīs brāļi ieraudzīja Laimi sēžam bedrē. Viens no brāļiem piegāja pie bedres un palūdza Laimei naudu. Laime dāvāja viņam naudu, un viņš laimīgs aizgāja. Otrs brālis palūdza skaistu sievieti. Viņš tūlīt pat to saņēma un kopā ar viņu pārlaimīgs aizskrēja prom. Trešais pieliecās virs bedres:

Droši vien nav cilvēka, kurš nebūtu dzirdējis par latviešu strēlniekiem. Viss sākās 1914. gadā ar Krievijas armijas brīvprātīgo strēlnieku pulku izveidi no Kurzemes, Vidzemes un Vitebskas guberņu vīriem.

Vārdi „lēdija” un „džentlmenis” ir visās pasaules valodās.

Londonā Sidnejas ielā zaldāti izripināja vairākus lielgabalus un sāka no tiem tiešā tēmējumā šaut pa dzīvojamo māju.

Iespaidi pēc Aleksandra Senkeviča grāmatas „Uz nezināmu telpu” prezentācijas

Uz redakciju piezvanīja sieviete.

- Jūs publicējat fragmentus no „Ceļš uz laimi”, bet mūsu bērnam skolā Ziemassvētkos  uzdāvināja šo grāmatu.

Es ieinteresējos un sazinājos ar fondu „Ceļš uz laimi”.

1. Izvairies no muzejiem. Padoms varētu šķist absurds, tomēr padomāsim: tu atrodies svešā pilsētā, vai nebūtu interesantāk uzzināt vairāk par tagadni nevis par pagātni? Cilvēki jūt pienākumu apmeklēt muzejus, jo viņiem jau no bērnības tika iepotēts šāds veids, kā pieskarties kultūrai. Protams, apmeklēt muzejus ir svarīgi, tomēr tev ir jāzina, ko tu gribi tur ieraudzīt, savādāk sanāk, ka tu izej no muzeja ar apziņu, ka esi redzējis kaut ko svarīgu, tikai pats nezini – ko?

Laikam neviens nebūtu atteicies no iespējas paņemt nomā metru valsts robežas, lai bez muitas varētu tai pāri vest savu preci.

Mēs turpinām stāstīt par Latvijas muižām, Šajā numurā mēs pastāstīsm par Durbes pili.

Rīgas ūdenstorņi.

Saskaņā ar senu leģendu kādreiz Rīgā ir dzīvojušas divas māsas Anna un Žanna. Anna bijusi laba dziedniece, taču aptiekāram šādas kaimiņienes dēļ ienākumi ir pavisam samazinājušies. Tādēļ viņš sievieti ir apsūdzējis burvestībā. Tiesa tika spriesta ļoti ātri. Nabaga sievieti sadedzinājuši uz sārta. Drīzumā bija gājusi bojā arī otra māsa.  

Tirdzniecības centra Origo vadītāja Aleksandra Nemirovska skatījums uz viņa vadīto tirdzniecības centru no putna lidojuma augstuma – no bāra Neo, kas atrodas virs stacijas pulksteņa.

Mēs turpinām stāstīt par Latvijas muižām. Šajā numurā mēs pastāstīsim par Alūksnes muižu.