Kurš rūpējas par māju?

Detaļas

Autors Administrācija

Intervija ar Anželiku Hlobordovu, SIA «Īpašnieku sabiedrība» valdes priekšsēdētāju.

-          Sakiet, lūdzu, cik sen vispār jūs nodarbojaties ar daudzdzīvokļu namu apsaimniekošanu?

-          Mūsu SIA «Īpašnieku sabiedrība» ir dibināta 2000. gadā ar mērķi uz līguma pamata apkalpot daudzdzīvokļu namus. Mēs visi – uzņēmuma dibinātāji – esam bijušie Latvijas Dzelzceļa namu pārvaldes darbinieki, tajā brīdī mums visiem darba stāžs bija ap 15 gadu. Tā nav maza pieredze. Laikam tieši tāpāc mēs kļuvām par pirmo privāto struktūru, kura ķērās pie namu apsaimniekošanas. Līdz 2000. gadam privātais apkalpotājs neapkalpoja nevienu namu. Var teikt, ka mēs esam pionieri šajā lietā.

-          Kā tas sanāca?

-          Dzelzceļš bija pirmais, kurš atdeva savus namus Privatizācijas komisijai privatizācijai. Mūsu namu pārvaldi likvidēja, un mēs – namu pārvaldes bijušie darbinieki – pārgājām strādāt uz tām firmām, kuras noteica Privatizācijas komisija. Mēs uzreiz atklājām, ka mūsu jaunajai vadībai vispār nav darba pieredzes. Savukārt mums šāda pieredze bija, tādēļ mēs nolēmām dibināt savu apsaimniekošanas uzņēmumu.

-          Kā jūs saņēmāt namus apsaimniekošanai?

-           Pirmās 10 mājas apkalpošanai mums iedeva Centrālā Dzīvojamo māju privatizācijas komisija (CDZMPK). Tie bija tieši tie nami, kurus Dzelzceļš bija atdevis privatizācijai. Var teikt, ka tās bija privatizācijas „pirmās bezdelīgas”. Pirmos līgumus ar 60% šo namu dzīvokļu īpašnieku mēs noslēdzām 2000. gada 10. septembrī.

-          Cik namu apkalpošanā jums ir tagad?

-          Šodien apkalpošanā ir 33 nami (aptuveni 2000 dzīvokļu īpašnieku). Tai skaitā ir mājas, kuras ir nodibinājušas savas biedrības. Mēs ar viņiem pārslēdzām līgumus un sadarbojamies.

-          Tātad biedrības radās, bet pašas neapkalpo, aicina jūs. Kāpēc?

-          Viņus apmierina mūsu apkalpošana.

-          Kā jums patīk strādāt ar biedrībām?

-          Labi. Ar biedrībām ir daudz vieglāk sadarboties. Salīdziniet: vai nu kāda jautājuma izlemšanai mums ir jāsaņem 51% dzīvokļu īpašnieku balsu, vai, ja biedrība pilnvaro valdi, teiksim 5 cilvēku sastāvā, mums nākas apspriest jautājumu vien ar pieciem cilvēkiem pie apaļā galda, nevis jāsasauc nama pilnsapulce. Tādā gadījumā ir daudz vieglāk pieņemt lēmumu.

-          Vai neviens nemēģināja aiziet?

-          Kādēļ, cilvēki meklē, kur labāk. Bija nami, kuri apsekoja tirgu, izpētīja citu apkalpojošo uzņēmumu piedāvājumus, un rezultātā palika pie mums. Bet divi nami aizgāja uz pašapkalpošanos. Taisnību sakot, finansiāli viņi palika zaudētājos. Tā, piemēram, mums 2006. gadā likme par apkalpošanu bija 0.148Ls/m², tad nams, kurš no mums aizgāja, jau no 2007. gada 1. janvāra maksāja 0,25Ls/m², bet uz šodienu viņu likme pacēlās līdz 0,50 Ls/m², tai pat laikā mūsu likme svārstās starp 0,25 Ls/m² līdz 0,35 Ls/m².

-          No kā ir atkarīga starpība?

-          No dzīvokļu skaita mājā. Daudzdzīvokļu namos mums šodien ir likme 0,25 Ls/m, turklāt no šīs summas 0,03 Ls/m iet remontdarbiem. No maksas 0,35 Ls/m mēs attiecīgi aptuveni 0,15 Ls/m atliekam, uzkrājam rezerves kapitālu remontdarbiem, pēc tam jau saskaņojam katra darba veida mērķi un tāmi.

-          Kurš izvēlas uzņēmumus remontdarbu veikšanai – jūs vai iedzīvotāji?

-          Mēs izvēlamies firmas un piedāvājam iedzīvotājiem. Ir uzņēmumi, ar kuriem mēs sadarbojamies 15-20 gadus un zinām viņu darba kvalitāti. Arī iedzīvotāji piedāvā 2-3 savus variantus, pēc tam mēs ar valdi sēžamies pie apaļā galda un pieņemam lēmumu. Burtiski zīmējam tabuliņu, kurā atzīmējam „+” un „-”, analizējam visus faktorus, summas, kvalitāti, garantijas. Kad lēmums ir pieņemts, parakstām protokolu un sākam darbu.

-           Kādas firmas izvēlas biežāk – tās, kuras jūs piedāvājat, vai tās, kuras piedāvā iedzīvotāji?

-          Gadās dažādi varianti. Lūk, pāris piemēru. Namā Prūšu ielā 17 k. 2 bija nepieciešama šuvju hermetizācija. Izskatījām 4 variantus. Iedzīvotāji piedāvāja variantu, kurš bija turpat vai divas reizes dārgāks, bet ar nekvalitatīvāku materiālu. Rezultātā izvēlējās mūsu variantu, kas deva gandrīz 700 Ls ekonomiju un labākas kvalitātes materiālu – divu komponentu polimēra hermētiķi ar lielu garantijas laiku. Bet fasādes siltināšanai Rušānu ielā 30 k.1 pēc iedzīvotāju uzstājības tika izvēlēta viņu piedāvātā firma. Materiāla kvalitāte bija vienāda, tāmes vērtība arī līdzīga. Mēs noslēdzām trīspusēju līgumu, kurā iedzīvotāji paši uzņēmās atbildību par izvēli. Divu gadu laikā nebija sūdzību par viņu darbu.

Taču gadās arī kļūdas. Mēs piedāvājām tradicionālu tehnoloģiju, kad fasāde tiek siltināta ar akmens vati, bet iedzīvotāji nolēma izmantot supermūsdienīgu amerikāņu tehnoloģiju ar kaut kādas neparastas krāsvielas izmantošanu, kur 3mm krāsas izpilda 10mm akmens vates funkcijas. Izrādījās, ka tā bija liela kļūda. Amerikāņu tehnoloģija Latvijas apstākļos neder. Ražotājfirma mums tā arī nespēja paskaidrot, kādēļ okeānā, intensīva sāls apstākļos krāsa darbojas kā izolators, bet mīkstajā Latvijas klimatā uz dzīvojamās mājas fasādes, dienvidu pusē – nestrādā.

Tagad neatkarīga ekspertīze nonāca pie slēdziena, ka šis materiāls strādā, ja tas ir uzklāts uz metāla virsmas, bet uz akmens virsmas tas ne tikai nedarbojas, bet pat to bojā. Krāsa lūp nost kopā ar ķieģeli. Dzīvojamām telpām „jāelpo”, bet tāds hermētiķis fasādi vienkārši sagrauj. Mēs parasti cenšamies novērst šāda veida eksperimentus un uzskatām, ka jāpielieto pārbaudītas tehnoloģijas, kuras darbojas.

- Kā Jūs pati redzat, kādi ir apkalpojošo uzņēmumu pienākumi?

- Var teikt, ka pienākumi ir loģiski: tiekties pēc tā, lai dzīvojamais fonds būtu apkalpots, lai visas mājas sistēmas darbotos bez pārtraukumiem, mums ir jābūt ciešam kontaktam un dialogam ar iedzīvotājiem, lai savlaicīgi risinātu visas tehniskās problēmas (komunikāciju nomaiņa utt.), pieņemt pareizus tehniskos lēmumus, piedāvāt tehnoloģijas, kuras samazina iedzīvotāju rēķinus.

Reāli, mums ir uzstādīti nevis tie siltummezgli, ko piedāvā Rīgas Siltums, bet citi, mūsdienīgāki, tādi, kuri ļauj uzstādīt siltuma patēriņa ekonomisko režīmu, vienlaicīgi saglabājot komfortu. Piemēram, tie ļauj regulēt uzstādījumus tādā veidā, lai dienas/nakts temperatūras starpība būtu 2-4 ° С uz 2-3 stundām, proti, laikā, kad cilvēki guļ, vai kad tie ir darbā, temperatūra mājā ir nedaudz zemāka. Cilvēki to nemaz nejūt, bet rezultātā sanāk ievērojama ekonomija. Šī automātika ļauj pieslēgt apsardzes sistēmas, regulēt apgaismojumu, tālvadību utml.

Janvārī, kad Delfos bija izlikti satraukti komentāri par siltuma cenām, mēs salīdzinājām tās ar mūsu cenām, patiešām, cenu līmenis mūsu namos bija mazliet zemāks par vidējo. Sakarā ar jauno tarifu, kad komunālajiem maksājumiem tika pievienots 21%, mēs gaidījām sašutuma vilni, rezultātā gandrīz nemaz nebija zvanu. Mūsu iedzīvotāji redzēja, ka mūsu rēķini ir normas robežās.

Apkure vispār ir ļoti sāpīga tēma. Ķengarags nav tas prestižākais guļamrajons. Cilvēki ar grūtībām apmaksā rēķinus, un inkasācijas slogs gulstas uz mūsu pleciem. Protams, ir parādnieki. Taču Rīgas Siltums pēc līguma pieprasa samaksu no mums, neiedziļinoties cilvēku problēmās. Rezultātā mēs nevaram pilnā mērā nodarboties ar saviem tiešajiem pienākumiem, jo mums ir jānodarbojas ar naudas izsišanu monopolista labā. Bet tie ir izdevumi lietvedībai, juristiem, valsts nodevām, kuras turklāt kopš 1. janvāra palielinājās 2 reizes.

Lūk, ir 10 lietas, kuras izmaksāja mājai 2000Ls tikai tiesas nodevām vien, neskaitot juristus utml., šie izdevumi gulstas uz to cilvēku pleciem, kuri dzīvo tādos namos, kur dzīvo parādnieki. Proti, kaimiņi ne tikai apmaksā nemaksātāju parādus, bet vēl piedevām apmaksā tiesas izdevumus. Sanāk pilnīgi ačgārna situācija: Rīgas Siltums saņem savu naudu, bet izdevumi tās piedzīšanai nāk no iedzīvotājiem.

Mēs gaidām, lai beidzot tiktu pieņemts likums, pēc kura Rīgas Siltums pats iekasētu no iedzīvotājiem samaksu par saviem pakalpojumiem kā, piemēram, Latvijas Gāze vai Latvenergo, kuri paši ražo savu produktu un paši pieņem maksājumus. Jelgavā, Siguldā, Liepājā, Ventspilī – tur Siltums pārdod savu pakalpojumu iedzīvotājiem pa tiešo. Ir nepieciešams, lai šāda prakse tiktu ieviesta arī Rīgā. Tad mēs nenodarbosimies ar naudas iekasēšanu monopolista labā, bet varēsim laiku un naudu virzīt pa tiešo savam tiešajam darbam.

Un, starp citu, tad nebūs pamata vēl vienai problēmai, kad atsevišķi apkalpojošie uzņēmumi, saņemot naudu pēc rēķiniem, to aiztur, tādējādi radot problēmas saviem iedzīvotājiem.

Katram ir jānodarbojas ar savu lietu.

-          Paldies par detalizētu skaidrojumu par siltuma jautājumiem. Tas ir ļoti svarīgs jautājums, kurš satrauc mūsu lasītājus.

-          Nu, pašlaik jau ir pavasaris, tā ka apkures problēmas var uz kādu laiku atlikt malā. Apsveicam mūsu iedzīvotājus, kā arī žurnāla „Sarunas pie ģimenes pavarda” gan ar pavasari, gan ar Lieldienām, gan ar apkures sezonas beigām un rēķinu samazināšanos.

-          Nav aiz kalniem vasaras atelpa. Vai ir kaut kas, ko Jūs gribētu novēlēt mūsu lasītājiem?

-          Mēs gribam, lai cilvēki aktīvi piedalītos namu problēmu risināšanā, jo tā ir viņu māja, lai arī liela, tomēr – privātmāja, un labāk par viņiem neviens par to neparūpēsies. Bet mēs izpildīsim savus pienākumus un realizēsim viņu ieceres dzīvē.